Sekojot tendencei visu standartizēt un vienveidot, humanitārajām un sociālajām zinātnēm (HSZ) tiek uzspiests tas pats mērķu, kritēriju un vērtējumu rāmis, ko savām vajadzībām ir izstrādājuši dabas un tehnisko zinātņu pārstāvji. HSZ tas ir pilnīgi nepieņemami. Šo zinātņu grupu būtiskās atšķirības uzskatāmi parāda kaut vai tas, ka HSZ nereģistrē atklājumus un izgudrojumus, nav bijis iespējams iegūt patentus, licences, autora apliecības un citus zinātnisko rezultātu apliecinājumus, ko var iegūt tehnisko zinātņu pārstāvji (ir gan izteiktas cerības, ka nākotnē tas varētu mainīties). Prasot no HSZ zinātniekiem izpildīt dabas un tehnisko zinātņu standarta kritērijus, iegūstot zinātniskos grādus un nosaukumus, piedaloties konkursos uz projektiem un akadēmiskajiem amatiem, šiem pētniekiem ir jāveic savai zinātņu grupai neraksturīgi darbi, dažreiz pavisam formāli. Dažreiz tiek nobīdīts malā kādā zinātņu grupā autoritāti ieguvis pētnieks tikai tādēļ, ka nevar izpildīt savai nozarei svešos kritērijus.
HSZ ir vajadzīgi savi vērtējumu kritēriji, kā vērtēt atsevišķu darbu (rakstu, grāmatu, monogrāfiju) un zinātnieka līdzšinējā darba mūža veikumu kopumā. Humanitārajām zinātnēm (HZ) tas būs jāveic pavisam neparasti, jo šiem izpētes objektiem (literatūra, mūzika, tēlojošā,
izpildītājmāksla un citas kultūras parādības) nav raksturīgas kvantitatīvas (skaitliskas) dimensijas. Tādēļ arī HZ vērtēšanas kritēriji nevarēs būt kvantitatīvi vai skaitliskiem rādītājiem būs tikai palīginformācijas nozīme kopējā vērtēšanas procesā. Nedaudz labākā situācijā atrodas sociālās zinātnes, kur kvantitatīvā informācija statistikas veidā tiek plaši izmantota.
Šajā rakstā ir mēģināts tuvoties HZ darbu vērtēšanas procesam, izmantojot ievērojamās latviešu literatūrzinātnieces un filozofes Zentas Mauriņas darbus. Dažas atziņas, kā vērtēt HZ, vispirms — literatūras darbus, ir atrodamas jau Mauriņas grāmatās. Plašu informāciju dod viņas doktora disertācija un tās aizstāvēšanas process Latvijas Universitātē. Disertācijas tēma ir “Friča Bārdas pasaules uzskats”. Tas ļauj nedaudz parādīt arī šī dzejnieka tēlu un izjūtu pasauli.
