Gudrība un apziņa neeksistē viena bez otras. Kas abām kopīgs? Protams, tie ir vecāki, t.i., galva un domāšana. Citādi tās ir ļoti atšķirīgas. Abas vairāk atgādina divsejaino Jānusu: tām ir viena seja, kurā var redzēt pārvērtības no vienas uz otru. Vai tas pats būs ar mākslīgo intelektu (MI) un dabisko apziņu, un vēlāk ar mākslīgo apziņu (MA)? Jau mūsu senči uzsvēra ievērojamo atšķirību starp gudrību un apziņu un nepieciešamību tās atšķirt pēc domāšanas veida, pieejas un metodēm. Abas var formalizēt dažādās pakāpēs. Attiecīgi abas nepiedāvā vienādas iespējas MI un MA. Pārskatāmā nākotnē mums būs jāsamierinās ar dabisko apziņu vai, labākajā gadījumā, ar mākslīgās apziņas elementiem, kas tiek ieviesti MI. MI tipoloģiju rīks, kas balstīts uz zinātniskām analīzes un sintēzes metodēm, sniedz pilnīgāku priekšstatu MI aprakstīšanai un novērtēšanai, kā arī esošo tendenču identificēšanai tā uzlabošanā un attīstībā. MI jau ir daudz sasniedzis, īpaši tur, kur bija sociāla vajadzība un iespējas jau pastāvēja. Panākumi ir vairāk nekā iespaidīgi, ņemot vērā pielietojuma plašumu un rezultātu efektivitāti. Taču joprojām ir daudzas jomas, kurās mākslīgais intelekts vispār nav iekļuvis, iespējams, pat vissvarīgākās, piemēram, globālu konfliktu un vietējās konkurences novēršana vai atrisināšana.
Tuvākā nākotnē, visticamāk, notiks mākslīgā intelekta un dabiskās apziņas simbioze, tālā nākotnē — pāreja uz mākslīgo apziņu un ļoti tālā nākotnē — to apvienošana mākslīgajā domāšanā.
