LZA Vēstis A daļas autori

Agnese Bergholde-Volfa

Dr. art. Agnese Bergholde-Volfa kopš 2015. gada ir štata un projektu darbiniece attēlu arhīvā Herdera institūtā Mārburgā, Vācijā. 2011. gada promocija Latvijas Mākslas akadēmijā par tēmu “Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā” publicēta 2015. gadā izdevumu sērijā “Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas, IV”. Zinātniskās intereses:  Latvijas (viduslaiku) mākslas un arhitektūras vēsture.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Aivars Spilbergs

Dr. oec. Aivars Spilbergs ir Banku augstskolas Ekonomikas un finanšu nodaļas vadītājs. Iepriekšējā pieredze ietver darbu ekonomikā un finanšu pētniecībā (1976.–1996. gadā pētnieciskais darbs kibernētikā, ekonomikā un matemātikā; Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē) un profesionālais darbs banku nozarē (1995–2016 — SEB bankā vairāku nodaļu vadītājs — Kredītu vadība, Riska vadība un Riska centrs).

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Andra Kalnača

Dr. philol. Andra Kalnača ir latviešu valodniece Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece. Darbojas letonikas un gramatikas nozarē. Viņa ir vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu autore gan Latvijas, gan ārzemju valodniecības izdevumos, 18 rakstu krājumu sastādītāja un redaktore, ir publicējusi četras monogrāfijas.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Andris Kairišs

Andris Kairišs ieguvis maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē (2002) un diplomu publiskajās tiesībās Latvijas Policijas akadēmijā (2006). Kopš 2019. gada viņš ir PhD oec. kandidāts Rīgas Tehniskajā universitātē. Pašlaik viņš ir nacionālā ESF projekta vadītājs korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, ar plašu pieredzi tiesībaizsardzības jomā, kā arī jurisprudencē un muzeju jomā. Viņš ir vairāku nacionālu un starptautisku pētījumu un tiesību aizsardzības projektu autors un vadītājs. Viņa pētnieciskās intereses: materiālā kultūras mantojuma aizsardzības juridiskie, kriminoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti, kultūras mantojuma potenciāla attīstība. Publikāciju (publicētas Latvijā un ārvalstīs) autors par kultūras mantojuma aizsardzības risinājumiem un tiesībaizsardzības jautājumiem. Andris ir Eiropas Arheologu

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Andris Priede

Dr. hist. eccl. Andris Priede ir Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents un vadošais pētnieks, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta asociētais profesors, darbojas Rīgas Metropolijas Sakrālās mākslas komisijā. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā un Romas Pontifikālā Gregora universitātē Itālijā. Zinātniskas darbības joma: baznīcas vēsture ar specializāciju Austrumu kristietībā, kristietībā un mākslā, katoliskajā reformā un protestantiskajās reformācijās.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Andris Šuvajevs

Andris Šuvajevs ir absolvējis Oksfordas Universitāti, kur ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu sociālajā antropoloģijā; iepriekš A. Šuvajevs ieguva bakalaura grādu socioloģijā Glāzgovas Universitātē. Kopš 2017. gada A. Šuvajevs ir doktorantūras students Latvijas Universitātes socioloģijas programmā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Anne Sauka

Dr. phil. Anne Sauka ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Filozofijas un ētikas nodaļas lektore un pētniece un augstskolā lasa kursus filozofijas vēsturē un sociālajā filozofijā. Akadēmiskās intereses saistītas ar biofilozofiju, miesiskās patības, ķermeņa un dzimtes ģenealoģiju, filozofisko antropoloģiju, eksistenciālismu un psihoanalīzi.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Antra Medne

Antra Medne ir Aleksandra Čaka muzeja direktore, ICOM Latvija (Starptautiskā muzeju padome) valdes locekle. Viņai ir Mākslas maģistra grāds Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras teorijas specialitātē un bakalaura grāds kultūrizglītības darba specialitātē Latvijas Valsts konservatorijā. 2016. gadā viņa pabeigusi doktorantūras studijas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Saņemtie apbalvojumi: Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības raksts 2009 un Aleksandra Čaka balva 2011. Viņa ir vairāk kā 20 populārzinātnisku publikāciju autore, tai skaitā grāmatu — “Čaks virtuvē” (2011), “Tagadnes dzejnieks” (2012), “Pilsētas variācijas” (2013), “Aleksandra Čaka ģimenes pastkaršu albums” (2015), “Aleksandrs Čaks.  Foto albums/Photoalbum” (2018) — sastādītāja un autore.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Arno Jundze

Rakstnieks, literatūrzinātnieks bijušais LU LFMI zinātniskais līdzstrādnieks Dr. philol. Arno Jundze, pamatā specializējies salīdzinošajā literatūrzinātnē. Sarakstījis monogrāfiju “Somijas literatūra Latvijā” (2002). Kopš 2000. gadu sākuma pievērsies žurnālistikai un daiļliteratūrai. Vairāku romānu, bērnu un pusaudžu grāmatu autors, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs. Viņa romāni un stāsti tulkoti igauņu, lietuviešu angļu un spāņu valodās.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ausma Špona

Dr. habil. paed. Ausma Špona ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Pētījumu tematika: vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija un metodika. Viņa ir piedalījusies starptautiskos pētījumos kopā ar Vācijas, Nīderlandes, Grieķijas, Spānijas, Krievijas zinātniekiem. Aktīvi konsultē un vada doktora darbu izstrādi Latvijas un Vācijas topošajiem pedagoģijas zinātniekiem, ir 64 aizstāvēto disertāciju zinātniskā vadītāja. Profesore ir vairāk nekā 200 zinātnisko un metodisko publikāciju, 14 monogrāfiju un kolektīvo monogrāfiju autore.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Boguslavs Gruževskis

Boguslavs Gruževskis ir Lietuvas Sociālās izpētes centra Darba tirgus institūta vadītājs, Viļņas Universitātes profesors, Eiropas Komisijas eksperts nodarbinātības jautājumos, Lietuvas premjerministra padomnieks. Viņam ir vairāk kā 25 gadu pieredze pētniecībā (nacionālā un starptautiskā līmenī), kā arī nodarbinātības politikas izstrādē, arodapmācības jomā, sociālās iekļaušanās un cilvēkresursu attīstības jautājumos. Pētnieciskās intereses: nodarbinātība un darba tirgus politika (īpaši — aktīva darba tirgus politika un iekļaujošais darba tirgus), sociālā apdrošināšana, darba attiecības u.c.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Brigita Šiliņa

Brigita Šiliņa ir filoloģijas doktore, bijusī Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes angļu valodas katedras vadītāja un docente, literatūras vēsturniece un tulkotāja. Pētījusi angļu romantisma ģenēzi, īpaši Viljama Bleika un Džozefa Konrada darbos. Tulkojusi Justeina Gordera “Sofijas pasauli”.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Dagnija Baltiņa

Mg. Dagnija Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore kopš 2018. gada. Ieguvusi bakalaura grādu vēsturē Latvijas Universitātē un maģistra grādu kultūras mantojuma studijās Brandenburgas Tehniskajā universitātē un Dīkinas universitātē Austrālijā. No 2008. līdz 2016. gadam vadījusi UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, tai skaitā no 2009. līdz 2011. gadam pārstāvot Latviju UNESCO Izpildpadomē kā tās viceprezidente. Dagnija Baltiņa ir UNESCO normatīvo instrumentu un kultūras mantojuma politikas eksperte, īpaši par UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanas un aizsardzības un dokumentārā mantojuma jautājumiem. Regulāri piedalās dažādās starptautiskās konferencēs un ekspertu darba grupās. Šobrīd Dagnija Baltiņa izstrādā savu promocijas darbu vēsturē Latvijas Universitātē.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Daina Bleiere

Dr. hist. Daina Bleiere ir vēsturniece, LU Latvijas vēstures institūta pētniece. Publicējusi pētījumus par 1940.–1941. un 1944.–1991. gada Latvijas vēsturi, kā arī par iekšpolitiku un ārpolitiku pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Galvenās pētniecības intereses — Latvijas politiskā, sociālā un kultūras vēsture kopš 1940. gada.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Daina Šķiltere

Dr. oec. Daina Šķiltere ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore. Profesores akadēmiskās un zinātniskās intereses ir saistītas ar sociālekonomisko analīzi un prognozēšanu, matemātisko statistiku, risku analīzi. Daina Šķiltere ir Latvijas Zinātnes padomes ekonomikas zinātņu eksperte, Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta vadošā pētniece. Profesore ir daudzu biznesa imitācijas spēļu autore, prognozēšanas metožu, mācību grāmatu un monogrāfiju autore.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Dalia Klajumiene

Dalia Klajumiene, PhD, ir mākslas vēsturniece, kultūras mantojuma eksperte un Viļņas Mākslas akadēmijas Mākslas pētniecības institūta direktore. Zinātniskās intereses: Lietuvas māksla 16.–20. gadsimtā, sekulāro interjeru dekori, kultūras mantojuma aizsardzība. D. Klajumiene ir triju monogrāfiju, vairāk kā 80 zinātnisku rakstu un vairāk kā 50 populārzinātnisku rakstu autore. Pēdējo desmit gadu laikā D. Klajumiene galvenokārt pievērsusies interjera izpētei 19.–20. gs. sekulārajā arhitektūrā Viļņā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Dārta Indriksone

Dārta Indriksone, darbojusies kā zinātniskā asistente Latvijas Universitātē, vienlaikus studējot maģistra programmā “Sabiedrības vadība”, un ir ieguvusi sociālo maģistra grādu sabiedrības vadībā. Pirms tam saņēmusi sociālo bakalaura grādu starptautiskajā ekonomikā. Pēdējā profesionālā pieredze bijusi kā uzņēmuma Corporate & Public Management Consulting International filiāles Latvijā finanšu un administrācijas vadītājai — uzņēmums nodarbojas ar ES finansētu publiskā sektora reformu projektu ieviešanu.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Dzintra Paegle

Dr. philol. Dzintra Paegle ir filoloģijas doktore, pedagoģe, valodniece. Bijusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras asoc. profesore. Zinātniskās intereses: mūsdienu latviešu valodas morfoloģija, dialektoloģija, valodas kultūra, latviešu ortogrāfijas vēsture, senie raksti, novadpētniecība.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Džozefs Menakers

Dr.oec. Džozefs Menakers (ASV) ir Eiropas politikas pētījumu institūta, LightPath Technologies, Inc., UAV Factory Holdings LLC un Tsal Kaplun Foundation valdes loceklis. Dr. Menakers sāka zinātnieka karjeru Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā. Pēc emigrācijas uz ASV politiskā bēgļa statusā (1989) viņš turpināja pētniecisko darbu Ņujorkas Finanšu un nodokļu departamentā. Viņa galvenais pētījumu virziens bija reģionālās ekonomikas ekonometriskā modelēšana. Pētnieka karjeras laikā publicēti vairāk nekā 20 zinātniski raksti un grāmatas. Dr. Menakers piedalījies daudzās zinātniskās konferencēs kā diskusiju dalībnieks un galvenais referents. Pašlaik Dr. Menakera pētījumi veltīti augsto tehnoloģiju nozaru attīstībai Latvijā. Viņš ir vieslektors Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Eduards Bruno Deksnis

Ph. D. Eduards Bruno Deksnis dzimis 1947. gadā Vācijā, absolvējis Makgila Universitāti (McGill University) Kanādā, Prinstonas Universitāti (Princeton University) ASV, Eseksas Universitāti (University of Essex) Lielbritānijā. Ieguvis filozofijas doktora grādu lietišķajā matemātikā. No 1979. gada strādājis Euratom pētniecības centros Vācijā un Lielbritānijā. No 1991. gada līdz 1998. gadam bijis Euratom štata darbinieks, kopš 1998. gada strādājis Eiropas Savienības (ES) iestādēs Briselē kā ierēdnis (Administrateur Principal). Kopš 2009. gada dzīvo Rīgā, pasniedz lekcijas par ES tiesībām Juridiskajā koledžā (Rīgā un filiālēs). Pētniecības karjeras laikā publicēti raksti par kodolsintēzes  projektiem, kuros darbojies: Tokamak de Varennes (Kanādā), TEXTOR (Vācijas Federatīvajā Republikā) un JET

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Eduards Lielpēters

Mg. soc. sc. Eduards Lielpēters ir doktora grāda kandidāts Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē un zinātniskais asistents Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskajā institūtā. Eduarda Lielpētera zinātniskās intereses ir digitālās demokrātijas metodes un publiskā un privātā sektora digitālā attīstība.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Elīna Miķelsone

PhD Elīna Miķelsone ir inovāciju un ideju vadības lektore un konsultante, biedrības “Ideju un inovāciju institūts” valdes priekšsēdētāja. E. Miķelsones visas dzīves jomas saistītas ar inovācijām un ideju vadību — akadēmiskā, profesionālā un personīgā līmenī. Regulāri uzstājas kā referente dažādās starptautiskās zinātniskās konferencēs un publicējusi vairāk nekā 20 rakstus vairāk nekā 20 zinātniskajos izdevumos. Šobrīd īsteno pēcdoktorantūras projektu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta ietvaros — “IDEJU VADĪBA”, 1.1.1.2/VIAA/4/20/670

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Elita Lielā

Dr. Elita Lielā ir profesore un programmu direktore Banku augstskolā. Elita Lielā absolvējusi Latvijas Universitāti, Finanšu un tirdzniecības fakultāti, un ieguvusi doktora grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu profesionālā pieredze valsts sektorā (ministrijās un Latvijas valsts iestādēs), kā arī privātajā sektorā. E. Lielās pētījumi ir vērsti uz inovāciju politiku un inovāciju pārvaldību.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Filips Švarcs

Dr. jur. Filips Švarcs ieguva doktora grādu tiesību zinātnē 2008. gadā Greifsvaldes Universitātē, Vācijā, tēma “Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture” (tulkojums latviešu valodā publicēts 2011. gadā). Kopš tā laika F. Švarcs veic pētījumus un savā brīvajā laikā publicē darbus par Latvijas tiesību vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot civiltiesībām no 1918. līdz 1940. gadam. Nodarbošanās — Eiropas teritoriālā sadarbība (Interreg).

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Gatis Krūmiņš

Dr. hist. Gatis Krūmiņš ir Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks. Galvenās pētniecības jomas — ekonomiskā vēsture un vēstures loma stratēģiskajā komunikācijā. Grāmatu sastādītājs, līdzautors un zinātniskais redaktors darbiem: “Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji” (2020), “Latvijas Tautsaimniecības vēsture” (2017), “Deviņu vīru spēks” (2016) un “Latvijas vēstures svarīgāko jautājumu apskats” (2016). Daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors. Kopš 2018. gada Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Vērtības darbībā” vadītājs.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Gatis Ozoliņš

Dr. philol., folklorists, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks; Daugavpils Universitātes docents. Kolektīvo monogrāfiju “Latviešu folkloristika starpkaru periodā” (latviski 2014, angliski 2017) un “Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē” (2019) līdzautors. Galvenās pētnieciskās intereses saistītas ar folkloristikas vēsturi, neopagānismu, kultūras mantojumu, novadu folkloru, urbāno folkloristiku.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Giedre Mickūnaite

Giedre Mickūnaite ir ieguvusi PhD grādu viduslaiku studijās Centrāleiropas Universitātē Budapeštā (2002). Viņa ir mākslas vēstures profesore un vecākā pētniece Viļņas Mākslas akadēmijā. Zinātniskās intereses: saistība starp vizuālo un tekstuālo tēlainību, vizuālās pieredzes vārdnīca un attēlu temporālās dimensijas. Mickūnaite regulāri publicējas Lietuvas un starptautiskajos akadēmiskajos izdevumos un darbojas kā izstāžu kuratore.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ginta Tora

Mg. sc. admin., Mg. hist. Ginta Tora ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece. Zinātniskās intereses: formālās, neformālās un mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana, zināšanu trijstūra realizācijas veicinošo un bremzējošo faktoru izpēte.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ginters Noimans

Ginters Noimans, Prof., Dr. phil., Dr. math., studējis fiziku (Universität Erlangen-Nürnberg), aizstāvējis disertāciju matemātikā (1986) un disertāciju filozofijā (1998). Bijis matemātikas zinātņu stipendiāts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ASV, veicis pētījumus fizikas jomā Fraunhofera Biedrības pētījumu programmās. G. Noimans ir starptautisko pētniecisko izdevumu “Heidegera studijas” un “Heidegera Gadagrāmata” zinātniskās padomes loceklis, kā arī Heidegera Kopotu rakstu sējumu redaktors. Pētnieciskās intereses saistītas ar zinātnes un filozofijas attiecībām, fiziku, matemātiku, fenomenoloģiju, dabas filozofiju, antīko un jaunlaiku filozofijas vēsturi, ar metafizikas un ētikas jautājumiem. Daudzu rakstu autors, vairāku universitāšu profesors un viesprofesors (Freiburga, Minhene u. c.).

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Gunda Reire

Dr. Gunda Reire ir Latvijas Republikas ārlietu ministra padomniece un Starptautisko pētījumu centra direktore, darbojas arī kā viesdocente Rīgas Stradiņa Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pētnieciskās intereses aptver globālo mieru un drošību, stratēģisko komunikāciju, Krievijas studijas un daudzpusējo sadarbību. Pildījusi Stratēģ iskās analīzes komisijas, kas darbojās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē, priekšsēdētājas vietnieces pienākumus, bijusi Saeimas priekšsēdētājas biroja vadītāja un vairāku ministru padomniece. Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu politikas zinātnē, starptautiskajās attiecībās. Bijusi Fulbraita programmas stipendiāte zinātniskajā pētniecībā Džona Hopkinsa Universitātes SAIS Transatlantisko attiecību centrā ASV.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Guntis Kalme

Dr. theol. Guntis Kalme ir Lutera akadēmijas docents, Sistemātiskās teoloģijas un Baznīcas vēstures katedras vadītājs. Zinātniskās intereses: kristietība un tās vēsture pasaulē un Latvijā, sistemātiskā teoloģija, kristīgā ētika, kristīgā filosofija, militārā ētika, Latvijas vēsture, Latvijas militārā vēsture.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Guntis Zemītis

Dr. hist. Guntis Zemītis ir vēsturnieks, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Biznesa augstskolas Turība profesors, LZA īstenais loceklis. Vadīja arheoloģiskos izrakumus vairākos dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijas pieminekļos: Tērvetes Sanatorijas dārza viduslaiku kapsētā, Daugmales senvietu kompleksā (pilskalnā, senpilsētā un divos kapulaukos), Gaideļu–Viduču senkapos, Jelgavas pilī, Sateseles pilskalnā un citur. Galvenās pētniecības intereses — sabiedrība Latvijā vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gadsimts), senie zemgaļi, tiesību vēstures jautājumi.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Heiki Hanka

PhD Heiki Hanka ir mākslas vēstures profesors un Ivaskiles Universitātes Mūzikas, mākslas un kultūras katedras vadītājs. Viņš ir Kultūrvides studiju programmas izveidotājs un vadītājs. H. Hankam ir plašs pienākumu loks kultūras mantojuma un kultūrvides jomās, piem., pašreizēja vai agrāka dalība dažādās padomēs — Kultūrvides pētījumu biedrībā, Nacionālās galerijas fondā, Somijas Antikvāru biedrības fondā un Somijas Pareizticīgo baznīcas muzeju fondā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Helēna Lonkila

PhD Helēna Lonkila ir universitātes pasniedzēja Ivaskiles Universitātes Mūzikas, mākslas un kultūras studiju katedrā, Kultūrvides studiju un muzeoloģijas nodaļā, pēcdoktorantūras pētniece Austrumsomijas Universitātes Karēlijas institūtā, kā arī pētniece MAMOMI konsorcijā Lapzemes Universitātē. Pētījusi nacionālā kultūras mantojuma veidošanos un kultūras mantojuma materialitāti. Savā jaunākajā pētījumā H. Lonkila pievēršas jautājumam par kultūrvides un kultūras mantojuma heterohroniju. Viņa ir arī Kultūrvides pētniecības biedrības priekšsēdētāja.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Helmuts Dāmers

Profesors Dr. Helmuts Dāmers studējis socioloģiju un filosofiju pie Helmūta Plesnera, Teodora Adorno un Jirgena Hābermāsa. Laikā no 1968. līdz 1992. gadam rediģējis psihoanalītisko mēnešrakstu “Psyche”. Dāmers ir viens no Hamburgas Sociālo pētījumu institūta (1984) līdzdibinātājiem. Dāmers docējis (1974–2002) socioloģiju Darmštates Tehniskajā universitātē. Viņš izdod desmit sējumos ieplānotos Trocka darbus. Patlaban dzīvo Vīnē kā brīvais publicists.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ieva Pīgozne

Dr. art. Ieva Pīgozne ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece. Viņas zinātniskās intereses ietver apģērba un apavu vēsturi Latvijā, to valkāšanas tradīciju izpēti, nozares vēstures pārskatīšanu, ikonogrāfisko un folkloras avotu padziļinātu analīzi un izmantošanas iespēju paplašināšanu pētniecībā. I. Pīgozne regulāri uzstājas ar publiskām lekcijām par apģērba vēstures jautājumiem.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ieva Zuicena

Dr. philol. Ieva Zuicena ir bijusī LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” līdzautore, elektroniskās “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” redaktore un līdzautore. Vairāku latviešu–krievu un krievu–latviešu vārdnīcu sastādītāja. Publicējusi rakstus par leksikogrāfijas, vārdu semantikas, valodas kultūras jautājumiem.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Igors Šuvajevs

Igors Šuvajevs, Dr. phil., LU profesors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īst. loc. Publikācijas: 15 monogrāfijas, vairāk par 50 sastādītām un tulkotām grāmatām. Redkolēģijas loc. (Oriens aliter, Reliģiski-filozofiski raksti u. c.). Apbalvojumi: Austrijas Goda krusts zinātnē un mākslā (2015), Eiropas Zinātņu un Mākslas akadēmijas balva “Felix” (2001).

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Igors Trofimovs

Mg. iur. un Mg. sc. ing. Igors Trofimovs ir Daugavpils Universitātes Studiju programmas “Juridiskā zinātne” doktorants, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes un Valsts policijas koledžas lektors. Zinātniskās intereses: Krimināllikums, kriminālā izlūkošana, nacionālās, valsts un reģionālās drošības jautājumi.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ilga Šuplinska

Dr. philol. Ilga Šuplinska ir profesore Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, šīs akadēmijas Reģionālistikas zinātniskā institūta vadošā pētniece. Pētījumu jomas: reģionālistika, latgalistika, novadmācība; daiļdarba recepcijas problēmas un metodoloģija; kreativitātes loma literāro spēju izkopšanā, literatūras apguvē

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ilgars Grosvalds

Dr. sc. ing. Ilgars Grosvalds (1927–2019) bija izcils ķīmiķis tehnologs, zinātnieks un pedagogs, strādāja gan būvniecības nozarē, gan bija pasniedzējs un skolotājs. Viņš bija Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja vadītājs, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas goda biedrs, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks. Dzimis ASV, bet ģimene jau 20. gadu beigās atgriezās Latvijā. I. Grosvalds ir bijai ražens zinātņu vēsturnieks. Pēdējo gadu pētījumi Latvijas zinātņu vēsturē aptver tās attīstību, zinātniskos institūtus un zinātniekus Latvijā un pasaulē. I. Grosvalds ir līdzautors monogrāfijai “Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā” piecās daļās, ārzemju latviešu zinātnieku gaitas viņš dokumentējis pārskatu rakstos “Latvijas Universitātes ķīmiķu ceļi un likteņi pasaulē”, “Latviešu

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ilze Apine

Mg. soc. sc., Mg. phil. Ilze Apine ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu informācijas un komunikācijas zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē (2009) un humanitāro zinātņu maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē (2021), aizstāvot darbu “Dzīvnieki biomākslā: postumānisma skatījums”. Pētniecības intereses: ētika, biopolitika, dzīvnieku studijas, sociālā filosofija.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Inna Romānova

Dr. oec. Inna Romānova ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: finanšu sektora attīstības izaicinājumi, finanšu tehnoloģiju attīstība, sabiedrības novecošanas un noslāņošanās problēmu finanšu aspekti.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Inta Dišlere

Dr. h. c. hist. Inta Dišlere ir Tukuma muzeja Durbes pils muzeja vadītāja. Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē iegūta vācu valodas un literatūras speciālistes izglītība. Pētnieciskās intereses: Kurzemes un Tukuma novada apdzīvoto vietu kultūrvēsture, sociālās, saimnieciskās un garīgās dzīves vēstures pētījumi saistībā ar kultūras mantojuma saglabāšanu; ievērojamu novadnieku ģenealoģiskie pētījumi; vācbaltiešu un latviešu savstarpējās attiecības 19. un 20. gadsimta sabiedriski politisko norišu kontekstā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Irēna Saleniece

Dr. hist. Irēna Saleniece ir Daugavpils Universitātes Humanitāras fakultātes Vēstures katedras profesore, Mutvārdu vēstures centra vadītāja, 12 mutvārdu vēstures ekspedīciju rīkotāja. Divu zinātnisko monogrāfiju un apmēram 100 zinātnisko rakstu autore. Galvenās pētniecības intereses — skolu politika Latvijā 20. gadsimtā, Latvijas sovetizācija pēc Otrā pasaules kara, mutvārdu vēsture avotpētniecības kontekstā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ivars Brīvers

Dr. oec. Ivars Brīvers ilgus gadus ir darbojies ekonomikas akadēmiskajā jomā. Viņš ir strādājis dažādās Latvijas un citu valstu augstskolās, pasniedzot studiju kursus, kas saistās ar ekonomikas teoriju, ekonomiskās domas vēsturi un matemātisko ekonomiku. Ir darbojies arī politikas jomā, būdams Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāts. Šobrīd ir teoloģijas students, savienojot studijas ar vadošā pētnieka amatu Liepājas Universitātē.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Janīna Kursīte

Janīna Kursīte ir Latvijas Universitātes profesore folkloristikā, LZA īstenā locekle. Monogrāfisku pētījumu par latviešu folkloru, tradicionālo kultūru un literatūru autore. Kopš 1999. gada kopā ar LU studentiem regulāri veic lauka pētījumus Latvijas novados, kā arī apzinot latviešu diasporu ārzemēs.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Jānis Vanags

Dr. oec. Jānis Vanags ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors, LZA Ekonomikas institūta vadošais pētnieks. Zinātniskās intereses: uzņēmējdarbības ārējā un iekšējā vide, makroekonomika, tautsaimniecības attīstība, nekustamā īpašuma ekonomika, investīcijas un finanšu tirgus, reģionālā ekonomika, kā arī būvniecības ekonomika.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Jānis Zilgalvis

Dr. arch. Jānis Zilgalvis kopš 1995. gada vada Arhitektūras daļu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošais pētnieks (1989–2009). Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes docents (2001–2014). Kopš 2012. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Zinātniskās intereses un praktiskā darbība saistīta ar Latvijas lauku un mazpilsētu arhitektūras mantojuma, kā arī kultūrvēsturiskās vides izpēti, kultūras mantojuma aizsardzību un popularizēšanu.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Jēkabs Raipulis

Dr. biol. Jēkabs Raipulis ir ģenētiķis un pētījis dažādu nelabvēlīgu vides un sadzīves faktoru iedarbību uz iedzimtību. Raugoties caur ģenētikas prizmu, cenšas analizēt un izprast arī dzīvās dabas parādības un cilvēku. Strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūtā, docējis LU un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Rakstījis ģenētikas mācību grāmatas un mācību līdzekļus, populāri zinātniskas grāmatas un rakstus par cilvēku ģenētiķa skatījumā, cilvēka un vides mijiedarbību, evolūcijas problēmām un demogrāfiju. Piedalījies atmodas aktivitātēs, vairākus sasaukumus bija Rīgas Domes deputāts. Ir LZA goda doktors.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Jouko Talonens

Jouko Talonens in Helsinku universitātes Teoloģijas fakultātes emeritētais profesors. Viņš ir ieguvis Dr. theol. Helsinku Universitātē (1989) un Dr. phil. Oulu Universitātē (1997) grādus zinātnē. Zinātniskās intereses: atmodas kustības (sevišķi lestadiānisms), baznīca un politika, Baltijas valstu baznīcas vēsture.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Juhans Maiste

Juhans Maiste ir profesors, Mākslas vēstures katedras vadītājs Tartu Universitātē. Ieguvis PhD grādu Maskavas Centrālajā mākslas vēstures institūtā (1985), studējis doktorantūrā Helsinku Universitātē, ieguvis doktora grādu Igaunijas Mākslas akadēmijā (1995). Viesprofesors Helsinku, Turku, Oulu (Somijā), Greifsvaldes, La Sapienza (Romas) u.c. universitātēs. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Aptuveni 20 monogrāfiju autors par mākslas vēsturi, kultūras mantojumu un ainavu arhitektūru. Galvenais redaktors žurnālā “Baltic Journal of Art History”. Jaunākās publikācijas: sērijas par Tartu Universitātes arhitektūras un kultūras vēsturi un par universitātes arhitektu Johanu Vilhelmu Krauzi, eseju krājums “Brīvība atcerēties“ (2016). Redaktors un viens no autoriem izdevumam “Igaunijas mākslas vēsture”, Nr. 3 (1770–1830)”

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Jūlija Ščukina

Jūlija Ščukina ir teātra zinātniece, vecākā lektore I. P. Kotļarevska vārdā nosauktās Harkovas Nacionālās mākslu universitātes Teātra studiju nodaļā. Pētnieciskās intereses: muzikālais un dramatiskais teātris, Ukrainas teātra vēsture, teātra kritikas vēsture, pasaules animācijas teātra vēsture.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Juris Urtāns

Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Zinātniskās intereses: pilskalni, kulta vietas, gaisa un zemūdens arheoloģija, arheoloģija un folklora, arheoloģiskās vietas kā kultūrvēsturisks fenomens un to aploce.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Katrīna Mēsa

PhD Katrīna Mēsa ir Eiropas Pētniecības universitāšu līgas (LERU) ģenerālsekretāra vietniece — līga apvieno 23 pazīstamas universitātes. K. Mēsa darbojas LERU sistēmā kopš 2004. gada, piedalījusies daudzu LERU politikas dokumentu izstrādē, ir ES izpētes, inovāciju un augstākās izglītības jautājumu eksperte, darbojas konsultatīvajās grupās. Saņēmusi PhD valodniecībā Delavēras Universitātē un strādājusi tur par asociēto profesori (1992–2002), izpētes tēmas — pedagoģija, sintakse, itāļu valoda.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Kitija Mirončuka

Kitija Mirončuka ir ieguvusi Mg. phil. akadēmisko grādu Latvijas Universitātē (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē, aizstāvot darbu “Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma” (2020). Viņas zinātniskā pētniecība saistās ar terorisma, vardarbības fenomenu ētisko paradigmu analīzi, pētot ne tikai to, kā šie fenomeni izpaužas, kāpēc tie parādās par spīti sabiedrībā pieņemtajām normām, bet arī to, kā šādi fenomeni rezonē gan ar taisnīga kara teorijas, gan biopolitikas aktuālajiem jautājumiem.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Leo Dribins

Dr.h.hist. Leo Dribins ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vairāk kā desmit grāmatu autors un līdzautors. Viņš ir viens no izcilākajiem nacionālās identitātes, etnisko attiecību un sabiedrības integrācijas jautājumu speciālistiem Latvijā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Lidija Leikuma

Dr. philol. Lidija Leikuma ir profesore Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, ir šīs fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Baltu valodniecības katedras vadītāja. Pētījumu jomas: reģionālistika, latgalistika; dialektoloģija, toponīmika, latviešu valodas un valodniecības vēsture.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Magdalena Zioło

Dr. hab. Magdalena Zioło ir Ščecinas Universitātes (Polijā) asociētā profesore, PhD hab., Ilgtspējīgu finansu sistēmu institūta vadītāja. Pētnieciskās intereses: finanses un banku lietas, jo sevišķi ilgtspējīgas finanses un zaļās bankas, ilgtspējīga attīstība, valsts finansējums.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Manfreds Šneps-Šneppe

Manfreds Šneps-Šneppe — tehnisko zinātņu kandidāts medicīnas tehnikā (1965), tehnisko zinātņu doktors telekomunikācijās (1969), profesors (1983), inženierzinātņu habilitētais doktors (1992). No 2010. gada biogrāfija iekļauta pasaules slavenību krājumā “Who is who in the World ” un citās enciklopēdijās. No 2005. gada Ventspils Augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks. Piecpadsmit grāmatu autors (līdzautors) — par medicīnas tehniku, telekomunikācijām, vēsturi.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Māra Vidnere

Dr. habil. psych., Dr. oec. Māra Vidnere ir strādājusi par mācībspēku Latvijas universitātē no 1977. gada līdz 2005. gadam. Pēc LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta likvidēšanas strādāja RPIVA par profesori un Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūtā par vadošo pētnieci. Radošajā darbā ir uzrakstītas vairāk kā 20 zinātniskas monogrāfijas, grāmatas un vairāk kā 300 populāri un zinātniski pētnieciskie raksti.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Māra Vīksna

Dr. philol. h. c. Māra Vīksna ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja, ap 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore. Galvenās zinātniskās intereses — folkloras vēsture, īpaši “Latvju dainu” līdzstrādnieki, novadu folklora.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Marina Levina

Mg. arch. Marina Levina ir arhitekte, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja vietniece. Ilgus gadus nodarbojusies ar kultūrmantojuma izpēti. Īpaša viņas pētniecības tēma, par kuru izdotas arī publikācijas un grāmatas, ir sakrālā arhitektūra un māksla, kā arī Vecrīgas pilsētbūvnieciskais komplekss (savulaik strādājusi Vecrīgas reģenerācijas projekta grupas sastāvā). Kopš 20. gadsimta 80. gadiem sagatavoti pieminekļu apraksti enciklopēdiskiem izdevumiem, arī jaunākajai LNB izveidotajai Nacionālajai enciklopēdijai — www.enciklopedija.lv.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Mārtiņš Mintaurs

Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks, LNB Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas vadītājs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents, biedrības “ICOMOS Latvija” loceklis. Zinātniskās intereses saistītas ar kultūras mantojuma teoriju, arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsturi, Latvijas 19. un 20. gadsimta vēsturi.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Nadežda Pazuhina

Nadežda Pazuhina, Dr. art., ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un docente Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Mākslas zinātņu doktora grādu kultūras teorijā ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā (2008). Zinātnisko interešu lokā ir vecticībnieku kultūra Baltijas valstīs, krievu minoritātes vēsture, reliģisko un kultūras pētījumu metodoloģija. 2011.–2018. gadā piedalījās vairākos reliģijpētniecībai veltītajos zinātniski pētnieciskajos projektos. Ir Latvijas un Čehijas ZA sadarbības projekta “Nacionālās minoritātes un etniskās grupas: pagātnes un tagadnes pieredze Čehijā un Latvijā” (2016–2018) Latvijas koordinatore, autore monogrāfijai “Kulturpraktiken der russisch-orthodoxen Altgläubigen Lettlands. Erfahrungen von Stabilität und Wandel in priesterlosen Gemeinschaften (1920–1939 und 1991–2006)“ (2009).

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ņikita Andrejevs

Mg. theol. Ņikita Andrejevs, LU Teoloģijas fakultāte, zinātniskais asistents. Publicējis rakstus par mūsdienu reliģiozitāti un kristietības vēsturi. Pasniedz ar reliģijpētniecību un kristietības vēsturi saistītus kursus Teoloģijas fakultātē. Piedalās starptautiskajos pētnieciskajos projektos. Publicējis divus sengrieķu tekstu oriģinālus tulkojumus latviešu valodā ar komentāriem un ievadu. Vairāku Nacionālas enciklopēdijas šķirkļu autors.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Nikolajs Balabkins

Nikolajs Balabkins, Ph.D, ir emeritētais profesors ekonomikas nozarē Līhaijas Universitātē Betlehemā, ASV kopš 1957. gada. Zinātniskās intereses: piespiedu darba jēdziens, Krievijas ekonomiskā doma un tās graujošās sekas, politiskā un ekonomiskā sociālisma sadursme Latvijā, Šumpētera inovatori, Kārļa Baloža biobibliogrāfija. N. Balabkins ir 13 grāmatu autors, viņa publikācijas pieejamas Misiņa bibliotēkā Rīgā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ņina Linde

Dr. paed. Ņina Linde ir LZA Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāja. Zinātniskās intereses: uzņēmējdarbības ekonomika, nacionālā tautsaimniecība, uzņēmējdarbības atbalsts, vadības psiholoģija, uzņēmēja personības un uzņēmējspēju attīstība, nodarbinātība, sociālā uzņēmējdarbība, ekonomikas un psiholoģijas integrācijas aspekti.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ojārs Spārītis

Dr. habil. art. Ojārs Spārītis ir Latvijas mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un īstenais loceklis. Lietuvas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Ukrainas politisko zinātņu akadēmijas loceklis, Eiropas Zinātnes un mākslu akadēmijas loceklis. Zinātniskās intereses: kultūras, reliģijas un mākslas vēsture un teorija, arhitektūra, māksla, kultūras mantojums, muzejiskas vērtības, restaurācija.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Oļģerts Krastiņš

Oļģerts Krastiņš ir LZA īstenais loceklis, valsts emeritētais zinātnieks. Intereses darba mūžā: statistika (teorija, metodes, lauksaimniecības statistika, sociālā statistika, mācību grāmatas), pirmās Latvijas sociālās uzbūves un tautsaimniecības vēsture, publicistika, darbs ar doktorantiem. Tagad: zinātnes filozofija (sociālo zinātņu īpatnības, grūtības, iespējas un ierobežojumi, rezultātu nozīmība).

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Otfrīds Hēfe

Otfrīds Hēfe – Prof. em. Dr. Dr. h.c. mult., Tībingenes Universitātes emeritētais profesors, Tībingenes Universitātes Politiskās filosofijas pētniecības centra vadītājs. O. Hēfe ir Latvijas Universitātes goda doktors. O. Hēfe ir vairāk kā 40 monogrāfiju autors, latviski izdotas viņa grāmatas “Taisnīgums. Filosofisks ievads” un “Kants un pašdomāšana”.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Pēteris Zvidriņš

Dr. habil. oec. (demogrāfijā) Pēteris Zvidriņš ir demogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, LZA īst. loceklis (1992), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis (2006), Eiropas un Pasaules demogrāfu asociācijas loceklis. LZA K. Baloža (1996) un M. Skujenieka (2004) balvas laureāts. Ir apmēram 400 zinātnisku darbu autors.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Raita Karnīte

Dr. oec., LZA īstenā locekle Raita Karnīte ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja un privāta pētniecības uzņēmuma EPC (ekonomikas prognožu centrs) valdes locekle un vadošā pētniece. Veic pētījumus makroekonomikā, nozaru ekonomikā, darba ekonomikā u.c. Kopš 1992. gada vada Latvijas ekspertu grupas starptautiskos pētījumu projektos. Kopš 2004. gada ir Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Latvijas Nacionālā korespondenta ekspertu vadītāja.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Raivis Bičevskis

Dr. phil. Raivis Bičevskis ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors. Zinātniskās intereses: vācu filozofija no vēlīnajiem viduslaikiem līdz mūsdienām, vācu un Baltijas intelektuālo tradīciju saikne, J. G. Hāmaņa, J. G. Herdera, M. Heidegera un L. Klāgesa filozofija, fenomenoloģija, hermeneitika, ideju un intelektuālā vēsture, humanitāro zinātņu filozofiskās problēmas, pieredzes teorijas, filozofiskā antropoloģija.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ralfs Kokins

Dr. theol. Ralfs Kokins ir LU Teoloģijas fakultātes profesors un vadošais pētnieks, teologs, luterāņu mācītājs. Pētnieciskās intereses: Jaunā Derība, teoloģija, senās kristietības tekstu pētniecības metodika, pirmkristīgais laikmets un literatūra, seno Nag-Hammadi koptu papirusu pētniecība, māksla un teoloģija.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ramona Rupeika-Apoga

Dr. oec. Ramona Rupeika-Apoga ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: pieejamības ekonomikas (access economy) finanšu aspekti, finanšu tehnoloģijas (fintech), finanšu risku noteikšana un pārvaldība,  sabiedrības novecošanas un noslāņošanās problēmu finanšu aspekti, banku stabilitāte.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Rasa Miežiene

Rasa Miežiene ir vecākā pētniece Lietuvas Sociālās izpētes centrā ar gandrīz 15 gadus ilgu pētniecības praksi, ir doktora grāds ekonomikā un maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. Pētnieciskās intereses: darba tirgus politika, darba apstākļi, dzīves līmenis, nabadzības līmeņa mērījumi. Kopš 2006. gada strādā kā nacionālā korespondente Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Ringolds Balodis

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors Ringolds Balodis 2001. gadā ieguvis tiesību doktora grādu Latvijas Universitātē. R. Balodis ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors un Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs. Satversmes zinātnisko komentāru projekta idejas autors un vadītājs. No 1997. gada līdz 2003. gadam bijis atbildīgs par valsts un baznīcas attiecībām (Tieslietu ministrijas departamenta direktors, Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks). No 2008. gada līdz 2013. gadam galvenais valsts notārs — Uzņēmumu reģistra vadītājs. No 2003. gada līdz 2015. gadam Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. No 2007. gada Eiropas valsts un baznīcas konsorcija (European Consortium for Church and State

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Sanita Osipova

Prof. Dr. iur. Sanita Osipova ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. Sanita Osipova ir vairāk nekā 100 dažādu publikāciju autore par tiesību vēsturi, konstitucionālajām tiesībām, tiesību socioloģiju (piemēram, tiesību efektivitāti un juridisko kultūru) un jurista ētiku. Sanita Osipova ir Profesora Kārļa Dišlera fonda dibinātāja un asamblejas locekle. Fonda mērķi ir veicināt nacionālās valststiesību zinātnes attīstību, iesaistīt valststiesībās studentus un veicināt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību nostiprināšanos sabiedrībā. Viņa ir arī starptautiskās Eiropas salīdzināmās tiesību vēstures asociācijas (ESCLH) biedre. 2021. gadā viņai piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Arveda Švābes vārdbalva Latvijas vēsturē par rakstu krājumu

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Sarma Kļaviņa

Dr. philol., LZA Dr. h. c. Sarma Kļaviņa ir valodniece un pedagoģe. Beigusi Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1964) un ir bijusi aspirante matemātiskajā lingvistikā Ļeņingradā pie prof. R. Piotrovska. Bijusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas katedras vadītāja. Zinātniskās intereses: vispārīgā valodniecība,  valodniecības vēsture, Jāņa Endzelīna dzīvesgājums un zinātniskā darbība.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Skaidrīte Lasmane

Dr. phil. Skaidrīte Lasmane (1939) — LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas emeritētā profesore, LU SZF SPPI vadošā pētniece. Viņa ir grāmatu “20. gadsimta ētikas pavērsieni” (2004), “Komunikācijas ētika” (2012), antoloģijas “Rietumeiropas morāles filozofija” (2006) u.c. autore. Pētnieciskās intereses: ētika, komunikācijas ētika, mūsdienu ētikas teorijas, literatūras filozofija, mediju ekoloģija.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Solveiga Krūmiņa-Koņkova

Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. Pētnieciskās intereses: reliģijas filozofija, reliģiski filozofisko ideju vēsture un mūsdienu reliģiozitāte,  Baznīcas un valsts attiecību vēsture padomju periodā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Svetlana Jesiļevska

Dr. oec. Svetlana Jesiļevska, Latvijas Zinātnes padomes ekonomikas zinātņu eksperte, vairāku statistikas par inovācijām metodoloģiskajiem aspektiem un inovatīvo uzņēmumu attīstības problēmām Latvijā veltītu zinātnisko publikāciju, grāmatu un publikāciju presē autore. 2015. gadā Svetlana Jesiļevska konkursā 35 pētnieku konkurencē no 27 pasaules valstīm ieguvusi balvu par pētījumu “Iteratīvā metode  neraksturīgo punktu ietekmes mazināšanai: datu pilnīguma nodrošināšana”. Pētījumā autore risina problēmu, kā nodrošināt datu pilnīgumu, lai tos var lietot turpmākai apstrādei. Svetlana Jesiļevska ir biedrības Eirointergrācija un ekonomiskā attīstība dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, Valsts kancelejas konsultante.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Tatjana Volkova

Prof. Dr. Tatjana Volkova ir stratēģiskās vadības un inovāciju profesore, vadošā pētniece Banku augstskolā. Viņai ir plaša praktiskā pieredze vadībzinībās un konsultācijās, tostarp viņa strādā par Roterdam Consult, Ltd vadītāju, par WOCCU nodaļas vadītāju Rīgā. T. Volkovas pētījumu rezultāti publicēti vairākās recenzētās grāmatās un žurnālos valsts un starptautiskā mērogā, autore ar tiem ir iepazīstinājusi daudzās starptautiskās konferencēs. T. Volkova ir arī zinātnisko žurnālu recenzentu komitejas locekle (piemēram, Journal of Business Management, SBS Journal of Applied Business Research and Banks and Banks System Journal) un piedalījusies starptautiskos pētniecības projektos.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Vija Daukšte

Dr. hist. Vija Daukšte ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas emeritētā profesore, valsts pētījumu programmas projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (VPP-IZM-2018/1-0022) vadītāja, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Zinātniskās intereses saistītas ar Latvijas 19. gadsimta vēsturi un vācbaltiešu kopienas vēsturisko mantojumu.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Vita Rovīte

Dr. biol. Vita Rovīte ir vadošā pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un nacionālās biobankas — Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes — vadītāja. V. Rovītes pētnieciskās intereses ietver neiroendokrīno audzēju attīstības molekulāro mehānismu izpēti.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Voldemārs Lauciņš

Baznīcas vēsturnieks Dr. theol. Voldemārs Lauciņš darbojas Luterisma mantojuma fonda (Lutheran Heritage Foundation) Latvijas nodaļā kā valdes loceklis un zinātniskais redaktors. V. Lauciņa zinātniskās intereses iekļauj Dr. Mārtiņa Lutera dzīvi un darbību, agrīno Vitenbergas (luterisko) teoloģiju, 16. gadsimta reformācijas vēsturi, baznīcas vēsturi Latvijā, īpaši 19./20. gadsimta mijas, un luteriskās baznīcas un Latvijas Republikas valsts un baznīcas attiecības.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>

Zbigņevs Stankevičs

Zbigņevs Stankevičs ir pašreizējais Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts (ordinēts priestera kārtā 1996. gada 16. jūnijā, konsekrēts bīskapa kārtā 2010. gada 8. augustā un ievests amatā (ingress) 2010. gada 21. augustā). Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Arhibīskaps ir publicējis vairākus zinātniskos darbus, uzstājies zinātniskajās konferencēs. Labprāt iedziļinās sabiedrības attīstības jautājumos un atklāti, bez kompromisiem pauž savu viedokli par to. Viņa interešu lokā savulaik bija arī austrumu kultūra: hinduisms, budisms. Pārzina sešas valodas — latviešu, poļu, krievu, lietuviešu, angļu un itāļu, izmanto literatūru un saprotas arī franču un vācu valodā.

Autora publikācijas žurnālā LZA Vēstis. A daļa >>