Visi autori

Adoms Vincs Rakšnis ir doktorants, pasniedzējs Kazimira Simonaviča Universitātes (Viļņa, Lietuva) Biznesa skolā. Zinātniskās intereses: valsts pārvalde, organizāciju kultūra.

Dr. art. Agnese Bergholde-Volfa kopš 2015. gada ir štata un projektu darbiniece attēlu arhīvā Herdera institūtā Mārburgā, Vācijā. 2011. gada promocija Latvijas Mākslas akadēmijā par tēmu “Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā” publicēta 2015. gadā izdevumu sērijā “Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas, IV”. Zinātniskās intereses:  Latvijas (viduslaiku) mākslas un arhitektūras vēsture.

Mg. sc. soc. Agrita Lujāne, Biznesa augstskolas “Turība” lektore, doktorante. Specializējas starpkultūru komunikācijā.

Dr. biol., Mag. phil. Aīda Rancāne ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Pētnieciskās intereses: maskošanās tradīcijas, iezemiešu reliģijas, mūsdienu garīgums, tradicionālā kultūra. Grāmatas “Maskas un maskošanās Latvijā” (2009) autore.

Aija Melluma, Dr. habil. geogr., LZA korespondētājlocekle. Darba vietas: LVU Ģeogrāfijas fakultāte (1961), Latvijas Mežsaimniecības problēmu institūts/ZRA “Silava” (1968), Dabas aizsardzības daļas vadītāja (1975–1986), Vides aizsardzības komitejas Pētījumu centra direktore (1990), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece (1994), profesore LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (1997). Kopš 2002. gada brīvpētniece. Zinātniskās intereses: ainavzinātne, ainavu vēsture, ainavu aizsardzības teorētiskie un lietišķie jautājumi; dabas aizsardzības teorija un prakse; vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas un pārvaldības jautājumi.

Aija Taimiņa, Dr. philol., Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja, LU vadošā pētniece. Interešu loks: kultūrvēsture, vācbaltiešu kultūras mantojums, grāmatniecības un bibliotēku vēsture, mākslas vēsture.

Dr. oec. Aivars Spilbergs ir Banku augstskolas Ekonomikas un finanšu nodaļas vadītājs. Iepriekšējā pieredze ietver darbu ekonomikā un finanšu pētniecībā (1976.–1996. gadā pētnieciskais darbs kibernētikā, ekonomikā un matemātikā; Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē) un profesionālais darbs banku nozarē (1995–2016 — SEB bankā vairāku nodaļu vadītājs — Kredītu vadība, Riska vadība un Riska centrs).

Dr. demogr. Aleksandrs Dahs ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieks. Galvenie pētījumu virzieni: sociāli ekonomiskā demogrāfija, reģionālā demogrāfija, demogrāfisko procesu matemātiskā modelēšana.

Dr. philol. Andra Kalnača ir latviešu valodniece Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece. Darbojas letonikas un gramatikas nozarē. Viņa ir vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu autore gan Latvijas, gan ārzemju valodniecības izdevumos, 18 rakstu krājumu sastādītāja un redaktore, ir publicējusi četras monogrāfijas.

Dr. oec. Andra Zvirbule ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: uzņēmējdarbības ekonomika un menedžments, agrārā un reģionālā ekonomika.

Andris Kairišs ieguvis maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē (2002) un diplomu publiskajās tiesībās Latvijas Policijas akadēmijā (2006). Kopš 2019. gada viņš ir PhD oec. kandidāts Rīgas Tehniskajā universitātē. Pašlaik viņš ir nacionālā ESF projekta vadītājs korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, ar plašu pieredzi tiesībaizsardzības jomā, kā arī jurisprudencē un muzeju jomā. Viņš ir vairāku nacionālu un starptautisku pētījumu un tiesību aizsardzības projektu autors un vadītājs. Viņa pētnieciskās intereses: materiālā kultūras mantojuma aizsardzības juridiskie, kriminoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti, kultūras mantojuma potenciāla attīstība. Publikāciju (publicētas Latvijā un ārvalstīs) autors par kultūras mantojuma aizsardzības risinājumiem un tiesībaizsardzības jautājumiem. Andris ir Eiropas Arheologu

Andris Pētersons, Dr. sc. soc., komunikācijas un sabiedrisko attiecību eksperts, žur[1]nālists, biedrības “Taisnais” valdes loceklis, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas Nozaru re[1]dakcijas kolēģijas konsultants sabiedriskajās attiecībās. Zinātniskās intereses: stratēģiskā komunikācija, komunikācijas vadība, mediju komunikācija, komunikācijas vēsture.

Dr. hist. eccl. Andris Priede ir Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents un vadošais pētnieks, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta asociētais profesors, darbojas Rīgas Metropolijas Sakrālās mākslas komisijā. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā un Romas Pontifikālā Gregora universitātē Itālijā. Zinātniskas darbības joma: baznīcas vēsture ar specializāciju Austrumu kristietībā, kristietībā un mākslā, katoliskajā reformā un protestantiskajās reformācijās.

Andris Šuvajevs ir absolvējis Oksfordas Universitāti, kur ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu sociālajā antropoloģijā; iepriekš A. Šuvajevs ieguva bakalaura grādu socioloģijā Glāzgovas Universitātē. Kopš 2017. gada A. Šuvajevs ir doktorantūras students Latvijas Universitātes socioloģijas programmā.

Dr. hist. Anita Čerpinska ir Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja. Zinātniskās intereses: Latvijas vēsture 18.–19. gadsimtā.

Anna Ancāne, Dr. art., Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece. Pētāmās zinātniskās tēmas: Latvijas agro jauno laiku arhitektūra, pilsētbūvniecība un māksla Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona starpkultūru kontekstā.

Dr. phil. Anne Sauka ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Filozofijas un ētikas nodaļas lektore un pētniece un augstskolā lasa kursus filozofijas vēsturē un sociālajā filozofijā. Akadēmiskās intereses saistītas ar biofilozofiju, miesiskās patības, ķermeņa un dzimtes ģenealoģiju, filozofisko antropoloģiju, eksistenciālismu un psihoanalīzi.

Antra Medne ir Aleksandra Čaka muzeja direktore, ICOM Latvija (Starptautiskā muzeju padome) valdes locekle. Viņai ir Mākslas maģistra grāds Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras teorijas specialitātē un bakalaura grāds kultūrizglītības darba specialitātē Latvijas Valsts konservatorijā. 2016. gadā viņa pabeigusi doktorantūras studijas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Saņemtie apbalvojumi: Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības raksts 2009 un Aleksandra Čaka balva 2011. Viņa ir vairāk kā 20 populārzinātnisku publikāciju autore, tai skaitā grāmatu — “Čaks virtuvē” (2011), “Tagadnes dzejnieks” (2012), “Pilsētas variācijas” (2013), “Aleksandra Čaka ģimenes pastkaršu albums” (2015), “Aleksandrs Čaks.  Foto albums/Photoalbum” (2018) — sastādītāja un autore.

Rakstnieks, literatūrzinātnieks bijušais LU LFMI zinātniskais līdzstrādnieks Dr. philol. Arno Jundze, pamatā specializējies salīdzinošajā literatūrzinātnē. Sarakstījis monogrāfiju “Somijas literatūra Latvijā” (2002). Kopš 2000. gadu sākuma pievērsies žurnālistikai un daiļliteratūrai. Vairāku romānu, bērnu un pusaudžu grāmatu autors, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs. Viņa romāni un stāsti tulkoti igauņu, lietuviešu angļu un spāņu valodās.

Arnolds Klotiņš — muzikologs, mākslas doktors, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Galvenās zinātniskās intereses: Latvijas mūzikas vēsture; folkloras mantojuma vieta mūsdienu kultūrā; mūsdienu mūzikas estētika.

Profesors Dr. Arūns Augustinaitis ir Kazimira Simonaviča Universitātes (Viļņā) rektors un pētnieks; viņa zināšanu bagāža aptver komunikācijas un informācijas, kā arī zināšanu un radošās ekonomikas jomas un valsts pārvaldi globalizācijas kontekstā.

Arvids Guogis ir profesors Mīkola Rēmera Universitātē (Viļņa, Lietuva), Publiskās pārvaldības fakultātē, Administratīvās pārvaldes institūtā. Zinātniskās intereses: sociālais nodrošinājums, globalizācija un sociālā politika, jaunā publiskā pārvaldība.

Dr. habil. paed. Ausma Špona ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Pētījumu tematika: vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija un metodika. Viņa ir piedalījusies starptautiskos pētījumos kopā ar Vācijas, Nīderlandes, Grieķijas, Spānijas, Krievijas zinātniekiem. Aktīvi konsultē un vada doktora darbu izstrādi Latvijas un Vācijas topošajiem pedagoģijas zinātniekiem, ir 64 aizstāvēto disertāciju zinātniskā vadītāja. Profesore ir vairāk nekā 200 zinātnisko un metodisko publikāciju, 14 monogrāfiju un kolektīvo monogrāfiju autore.

Baiba Bela ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore. Viņas pētniecisko interešu loku veido migrācija, diaspora, ilgtspējīga attīstība, mutvārdu vēsture un naratīvu analīze.

Dr. habil. oec. Baiba Rivža ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrība attīstības fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: digitalizācija, zināšanās balstīta ekonomika, valsts un reģionu līdzsvarota attīstība.

Bartłomiej Lepczyński ir students Valsts Augstākās profesionālās izglītības skolā Koninā. Pētnieciskās intereses: finansējums, banku lietas.

Biruta Melliņa-Flood ir doktora kandidāte Monaša Universitātē, Filozofijas, vēstures un starptautisko studiju fakultātē. Zinātniskās intereses saistītas ar viduslaiku intelektuālo dzīvi un tās izpausmēm Eiropas arhitektūrā.

Dr. oec. Biruta Sloka ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: sabiedrības noslāņošanās problēmu analīze, datu statistiskā analīze.

Profesore Dr. Birute Visokavičiene Kazimira Simonaviča Universitātē pēta universālā pamatienākuma problēmas, balstoties uz monetārās un fiskālās politikas īstenošanu.

Boguslavs Gruževskis ir Lietuvas Sociālās izpētes centra Darba tirgus institūta vadītājs, Viļņas Universitātes profesors, Eiropas Komisijas eksperts nodarbinātības jautājumos, Lietuvas premjerministra padomnieks. Viņam ir vairāk kā 25 gadu pieredze pētniecībā (nacionālā un starptautiskā līmenī), kā arī nodarbinātības politikas izstrādē, arodapmācības jomā, sociālās iekļaušanās un cilvēkresursu attīstības jautājumos. Pētnieciskās intereses: nodarbinātība un darba tirgus politika (īpaši — aktīva darba tirgus politika un iekļaujošais darba tirgus), sociālā apdrošināšana, darba attiecības u.c.

Brigita Šiliņa ir filoloģijas doktore, bijusī Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes angļu valodas katedras vadītāja un docente, literatūras vēsturniece un tulkotāja. Pētījusi angļu romantisma ģenēzi, īpaši Viljama Bleika un Džozefa Konrada darbos. Tulkojusi Justeina Gordera “Sofijas pasauli”.

Mg. Dagnija Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore kopš 2018. gada. Ieguvusi bakalaura grādu vēsturē Latvijas Universitātē un maģistra grādu kultūras mantojuma studijās Brandenburgas Tehniskajā universitātē un Dīkinas universitātē Austrālijā. No 2008. līdz 2016. gadam vadījusi UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, tai skaitā no 2009. līdz 2011. gadam pārstāvot Latviju UNESCO Izpildpadomē kā tās viceprezidente. Dagnija Baltiņa ir UNESCO normatīvo instrumentu un kultūras mantojuma politikas eksperte, īpaši par UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanas un aizsardzības un dokumentārā mantojuma jautājumiem. Regulāri piedalās dažādās starptautiskās konferencēs un ekspertu darba grupās. Šobrīd Dagnija Baltiņa izstrādā savu promocijas darbu vēsturē Latvijas Universitātē.

Daiga Celmiņa, PhD izglītības zinātnēs, Rīgas Teikas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Zinātniskais pētījums un publikācijas līdz šim saistītas ar iztēles veicināšanu skolēnu izziņas darbībā, sadarbību, starpdisciplinaritāti un skolēnu radošu pašizteikšanos latviešu valodas un literatūras mācību procesā.

Dr. med. Daiga Šantare ir ārste dietoloģe, kuras galvenās pētniecības intereses ir onkoloģisko slimību riski, veselīgs uzturs, uztura loma slimību profilaksē.

Dr. hist. Daina Bleiere ir vēsturniece, LU Latvijas vēstures institūta pētniece. Publicējusi pētījumus par 1940.–1941. un 1944.–1991. gada Latvijas vēsturi, kā arī par iekšpolitiku un ārpolitiku pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Galvenās pētniecības intereses — Latvijas politiskā, sociālā un kultūras vēsture kopš 1940. gada.

Dr. oec. Daina Šķiltere ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore. Profesores akadēmiskās un zinātniskās intereses ir saistītas ar sociālekonomisko analīzi un prognozēšanu, matemātisko statistiku, risku analīzi. Daina Šķiltere ir Latvijas Zinātnes padomes ekonomikas zinātņu eksperte, Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta vadošā pētniece. Profesore ir daudzu biznesa imitācijas spēļu autore, prognozēšanas metožu, mācību grāmatu un monogrāfiju autore.

PhD socioloģijā Dainis Genis ir pētnieks Vītauta Lielā universitātes Enerģētiskās drošības izpētes centrā. Zinātniskās intereses: riska socioloģija, enerģētiskā drošība, riska diskursi.

Dalia Klajumiene, PhD, ir mākslas vēsturniece, kultūras mantojuma eksperte un Viļņas Mākslas akadēmijas Mākslas pētniecības institūta direktore. Zinātniskās intereses: Lietuvas māksla 16.–20. gadsimtā, sekulāro interjeru dekori, kultūras mantojuma aizsardzība. D. Klajumiene ir triju monogrāfiju, vairāk kā 80 zinātnisku rakstu un vairāk kā 50 populārzinātnisku rakstu autore. Pēdējo desmit gadu laikā D. Klajumiene galvenokārt pievērsusies interjera izpētei 19.–20. gs. sekulārajā arhitektūrā Viļņā.

Daniela Zālīte ieguvusi bakalaura un maģistra grādu filosofijā Latvijas Universitātē un plāno studijas turpināt doktorantūrā. Danielas Zālītes zinātniskās intereses ir estētika un mākslas filosofija, feminisma filosofija un fenomenoloģija. Daniela Zālīte regulāri raksta mākslas kritikas recenzijas par fotogrāfiju izstādēm žurnālam “Fotokvartāls” un 2024. gada janvārī ieguva “NN jaunā kritiķa balvu” par 2023. gadā rakstītajām recenzijām. Daniela Zālīte publicējusies arī filosofijas žurnālā “Tvērums”. Daniela Zālīte ir dalībniece divos projektos: “Nogaidošie ķermeņi: vilcināšanās vakcinēties ķermeniskās pieredzes fenomenoloģiska analīze” (projekta Nr. lzp-2021/1-0360) un “Aizmirstie filozofi: Ērika Zēla un Kurts Štafenhāgens Rīgas Herdera institūtā un pasaulē” (projekta Nr. lzp-2023/1-0216).

Dārta Indriksone, darbojusies kā zinātniskā asistente Latvijas Universitātē, vienlaikus studējot maģistra programmā “Sabiedrības vadība”, un ir ieguvusi sociālo maģistra grādu sabiedrības vadībā. Pirms tam saņēmusi sociālo bakalaura grādu starptautiskajā ekonomikā. Pēdējā profesionālā pieredze bijusi kā uzņēmuma Corporate & Public Management Consulting International filiāles Latvijā finanšu un administrācijas vadītājai — uzņēmums nodarbojas ar ES finansētu publiskā sektora reformu projektu ieviešanu.

Ph. D. pretendente Diāna Kalniņa ir Rīgas Stradiņa universitātes Statistikas laboratorijas lektore. Zinātniskās intereses: pilsoniskā aktivitāte un komunikācijas kultūra.

Prof., Dr. Dmitrijs Strovskis, Sičuaņas Universitātes (Čendu, Ķīna) Starptautisko studiju skolas un Ekonomikas un biznesa universitātes (Prāga, Čehijas Republika) viesprofesors ir sarakstījis un rediģējis vairākas grāmatas un daudzus rakstus par politiku un medijiem mūsdienu pasaulē.

Dr. Dmitro Drozdovskis ir ukraiņu zinātnieks, 2013. gadā ieguvis filoloģijas zinātņu doktora grādu (PhD) un šobrīd ir akadēmiskais līdzstrādnieks Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ševčenko Literatūras institūta Ārzemju un slāvu literatūras nodaļā (Kijeva, Ukraina). Viņš ir arī Ukrainas pasaules literatūras žurnāla Vsesvit galvenais redaktors.

Dorota Miśkiewicz ir studente Ščecinas Universitātē. Pētnieciskās intereses: ilgtspējīga attīstība, reģionālā attīstība, Eiropas Savienības fondi, finanses, pašvaldību finanses.

Dr. philol. Dzintra Paegle ir filoloģijas doktore, pedagoģe, valodniece. Bijusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras asoc. profesore. Zinātniskās intereses: mūsdienu latviešu valodas morfoloģija, dialektoloģija, valodas kultūra, latviešu ortogrāfijas vēsture, senie raksti, novadpētniecība.

Dr.oec. Džozefs Menakers (ASV) ir Eiropas politikas pētījumu institūta, LightPath Technologies, Inc., UAV Factory Holdings LLC un Tsal Kaplun Foundation valdes loceklis. Dr. Menakers sāka zinātnieka karjeru Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā. Pēc emigrācijas uz ASV politiskā bēgļa statusā (1989) viņš turpināja pētniecisko darbu Ņujorkas Finanšu un nodokļu departamentā. Viņa galvenais pētījumu virziens bija reģionālās ekonomikas ekonometriskā modelēšana. Pētnieka karjeras laikā publicēti vairāk nekā 20 zinātniski raksti un grāmatas. Dr. Menakers piedalījies daudzās zinātniskās konferencēs kā diskusiju dalībnieks un galvenais referents. Pašlaik Dr. Menakera pētījumi veltīti augsto tehnoloģiju nozaru attīstībai Latvijā. Viņš ir vieslektors Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības

Edgars Sims ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, tur pabeidzis arī doktorantūras studijas un strādā pie promocijas darba, kurā pēta dzimtu ģerboņu attīstību Livonijā 13.–16. gadsimtā. E. Sims darbojas ne tikai ar teorētisko, bet arī ar praktisko heraldiku — viņš ir latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas ģerboņa autors un viens no nedaudzajiem heraldikas speciālistiem valstī, kā arī aktīvi strādā pie Latvijas pašvaldību, organizāciju un dzimtu ģerboņu izveides.

Ph. D. Eduards Bruno Deksnis dzimis 1947. gadā Vācijā, absolvējis Makgila Universitāti (McGill University) Kanādā, Prinstonas Universitāti (Princeton University) ASV, Eseksas Universitāti (University of Essex) Lielbritānijā. Ieguvis filozofijas doktora grādu lietišķajā matemātikā. No 1979. gada strādājis Euratom pētniecības centros Vācijā un Lielbritānijā. No 1991. gada līdz 1998. gadam bijis Euratom štata darbinieks, kopš 1998. gada strādājis Eiropas Savienības (ES) iestādēs Briselē kā ierēdnis (Administrateur Principal). Kopš 2009. gada dzīvo Rīgā, pasniedz lekcijas par ES tiesībām Juridiskajā koledžā (Rīgā un filiālēs). Pētniecības karjeras laikā publicēti raksti par kodolsintēzes  projektiem, kuros darbojies: Tokamak de Varennes (Kanādā), TEXTOR (Vācijas Federatīvajā Republikā) un JET

Mg. soc. sc. Eduards Lielpēters ir doktora grāda kandidāts Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē un zinātniskais asistents Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskajā institūtā. Eduarda Lielpētera zinātniskās intereses ir digitālās demokrātijas metodes un publiskā un privātā sektora digitālā attīstība.

Eižens Eteris, LLD, PhD Eiropas integrācijā un politikā. Eiropas Integrācijas institūta (Dānija) direktors, www.integrin.dk. Biznesa augstskolas “Turība” viesprofesors.

Elīna Gailīte, Mg. hist., ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece. Zinātniskās intereses saistītas ar dejas vēsturi, kolektīvajām un amatieru radošajām praksēm pilsētvidē, kā arī digitālajām humanitārajām zinātnēm.

PhD Elīna Miķelsone ir inovāciju un ideju vadības lektore un konsultante, biedrības “Ideju un inovāciju institūts” valdes priekšsēdētāja. E. Miķelsones visas dzīves jomas saistītas ar inovācijām un ideju vadību — akadēmiskā, profesionālā un personīgā līmenī. Regulāri uzstājas kā referente dažādās starptautiskās zinātniskās konferencēs un publicējusi vairāk nekā 20 rakstus vairāk nekā 20 zinātniskajos izdevumos. Šobrīd īsteno pēcdoktorantūras projektu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta ietvaros — “IDEJU VADĪBA”, 1.1.1.2/VIAA/4/20/670

Dr. Elita Lielā ir profesore un programmu direktore Banku augstskolā. Elita Lielā absolvējusi Latvijas Universitāti, Finanšu un tirdzniecības fakultāti, un ieguvusi doktora grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu profesionālā pieredze valsts sektorā (ministrijās un Latvijas valsts iestādēs), kā arī privātajā sektorā. E. Lielās pētījumi ir vērsti uz inovāciju politiku un inovāciju pārvaldību.

Dr. phil. Ella Buceniece ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Pētnieciskās tēmas: ideju vēsture Latvijā, fenomenoloģija, mūsdienu sociālā filozofija, feminisms.

Dr. hist. Eva Eihmane ir neatkarīga vēsturniece. Pētnieciskās intereses: Livonija krusta karu periodā un 14.–15. gadsimtā, Vācu ordeņa un Livonijas bīskapu savstarpējo attiecību vēsture.

Dr. jur. Filips Švarcs ieguva doktora grādu tiesību zinātnē 2008. gadā Greifsvaldes Universitātē, Vācijā, tēma “Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture” (tulkojums latviešu valodā publicēts 2011. gadā). Kopš tā laika F. Švarcs veic pētījumus un savā brīvajā laikā publicē darbus par Latvijas tiesību vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot civiltiesībām no 1918. līdz 1940. gadam. Nodarbošanās — Eiropas teritoriālā sadarbība (Interreg).

Dr. hist. Gatis Krūmiņš ir Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks. Galvenās pētniecības jomas — ekonomiskā vēsture un vēstures loma stratēģiskajā komunikācijā. Grāmatu sastādītājs, līdzautors un zinātniskais redaktors darbiem: “Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji” (2020), “Latvijas Tautsaimniecības vēsture” (2017), “Deviņu vīru spēks” (2016) un “Latvijas vēstures svarīgāko jautājumu apskats” (2016). Daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors. Kopš 2018. gada Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Vērtības darbībā” vadītājs.

Dr. philol., folklorists, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks; Daugavpils Universitātes docents. Kolektīvo monogrāfiju “Latviešu folkloristika starpkaru periodā” (latviski 2014, angliski 2017) un “Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē” (2019) līdzautors. Galvenās pētnieciskās intereses saistītas ar folkloristikas vēsturi, neopagānismu, kultūras mantojumu, novadu folkloru, urbāno folkloristiku.

Giedre Mickūnaite ir ieguvusi PhD grādu viduslaiku studijās Centrāleiropas Universitātē Budapeštā (2002). Viņa ir mākslas vēstures profesore un vecākā pētniece Viļņas Mākslas akadēmijā. Zinātniskās intereses: saistība starp vizuālo un tekstuālo tēlainību, vizuālās pieredzes vārdnīca un attēlu temporālās dimensijas. Mickūnaite regulāri publicējas Lietuvas un starptautiskajos akadēmiskajos izdevumos un darbojas kā izstāžu kuratore.

Mg. sc. admin., Mg. hist. Ginta Tora ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece. Zinātniskās intereses: formālās, neformālās un mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana, zināšanu trijstūra realizācijas veicinošo un bremzējošo faktoru izpēte.

Ginters Noimans, Prof., Dr. phil., Dr. math., studējis fiziku (Universität Erlangen-Nürnberg), aizstāvējis disertāciju matemātikā (1986) un disertāciju filozofijā (1998). Bijis matemātikas zinātņu stipendiāts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ASV, veicis pētījumus fizikas jomā Fraunhofera Biedrības pētījumu programmās. G. Noimans ir starptautisko pētniecisko izdevumu “Heidegera studijas” un “Heidegera Gadagrāmata” zinātniskās padomes loceklis, kā arī Heidegera Kopotu rakstu sējumu redaktors. Pētnieciskās intereses saistītas ar zinātnes un filozofijas attiecībām, fiziku, matemātiku, fenomenoloģiju, dabas filozofiju, antīko un jaunlaiku filozofijas vēsturi, ar metafizikas un ētikas jautājumiem. Daudzu rakstu autors, vairāku universitāšu profesors un viesprofesors (Freiburga, Minhene u. c.).

Gita Leitlande ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas programmas doktorante. Zinātniskās intereses — filozofija kā dzīvesveids, stoicisms, modernais stoicisms, militārā ētika, tikumu ētika, nacionālās vērtības.

Dr. Gunda Reire ir Latvijas Republikas ārlietu ministra padomniece un Starptautisko pētījumu centra direktore, darbojas arī kā viesdocente Rīgas Stradiņa Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pētnieciskās intereses aptver globālo mieru un drošību, stratēģisko komunikāciju, Krievijas studijas un daudzpusējo sadarbību. Pildījusi Stratēģ iskās analīzes komisijas, kas darbojās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē, priekšsēdētājas vietnieces pienākumus, bijusi Saeimas priekšsēdētājas biroja vadītāja un vairāku ministru padomniece. Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu politikas zinātnē, starptautiskajās attiecībās. Bijusi Fulbraita programmas stipendiāte zinātniskajā pētniecībā Džona Hopkinsa Universitātes SAIS Transatlantisko attiecību centrā ASV.

Dr. theol. Guntis Kalme ir Lutera akadēmijas docents, Sistemātiskās teoloģijas un Baznīcas vēstures katedras vadītājs. Zinātniskās intereses: kristietība un tās vēsture pasaulē un Latvijā, sistemātiskā teoloģija, kristīgā ētika, kristīgā filosofija, militārā ētika, Latvijas vēsture, Latvijas militārā vēsture.

Dr. hist. Guntis Zemītis ir vēsturnieks, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Biznesa augstskolas Turība profesors, LZA īstenais loceklis. Vadīja arheoloģiskos izrakumus vairākos dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijas pieminekļos: Tērvetes Sanatorijas dārza viduslaiku kapsētā, Daugmales senvietu kompleksā (pilskalnā, senpilsētā un divos kapulaukos), Gaideļu–Viduču senkapos, Jelgavas pilī, Sateseles pilskalnā un citur. Galvenās pētniecības intereses — sabiedrība Latvijā vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gadsimts), senie zemgaļi, tiesību vēstures jautājumi.

Dr. hist. Gvido Straube ir Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors Pētnieciskās intereses: Latvijas jauno laiku vēsture, Latvijas baznīcas vēsture, zemnieku un muižnieku attiecības, apgaismības vēsture.

PhD Heiki Hanka ir mākslas vēstures profesors un Ivaskiles Universitātes Mūzikas, mākslas un kultūras katedras vadītājs. Viņš ir Kultūrvides studiju programmas izveidotājs un vadītājs. H. Hankam ir plašs pienākumu loks kultūras mantojuma un kultūrvides jomās, piem., pašreizēja vai agrāka dalība dažādās padomēs — Kultūrvides pētījumu biedrībā, Nacionālās galerijas fondā, Somijas Antikvāru biedrības fondā un Somijas Pareizticīgo baznīcas muzeju fondā.

PhD Helēna Lonkila ir universitātes pasniedzēja Ivaskiles Universitātes Mūzikas, mākslas un kultūras studiju katedrā, Kultūrvides studiju un muzeoloģijas nodaļā, pēcdoktorantūras pētniece Austrumsomijas Universitātes Karēlijas institūtā, kā arī pētniece MAMOMI konsorcijā Lapzemes Universitātē. Pētījusi nacionālā kultūras mantojuma veidošanos un kultūras mantojuma materialitāti. Savā jaunākajā pētījumā H. Lonkila pievēršas jautājumam par kultūrvides un kultūras mantojuma heterohroniju. Viņa ir arī Kultūrvides pētniecības biedrības priekšsēdētāja.

Profesors Dr. Helmuts Dāmers studējis socioloģiju un filosofiju pie Helmūta Plesnera, Teodora Adorno un Jirgena Hābermāsa. Laikā no 1968. līdz 1992. gadam rediģējis psihoanalītisko mēnešrakstu “Psyche”. Dāmers ir viens no Hamburgas Sociālo pētījumu institūta (1984) līdzdibinātājiem. Dāmers docējis (1974–2002) socioloģiju Darmštates Tehniskajā universitātē. Viņš izdod desmit sējumos ieplānotos Trocka darbus. Patlaban dzīvo Vīnē kā brīvais publicists.

Mg. phil. Ieva Juhņēviča ir LU Filozofijas doktora studiju programmas studente. Pētniecības intereses: politiskā filozofija, biopolitikas problemātika, Mišela Fuko filozofija.

Dr. art. Ieva Pīgozne ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece. Viņas zinātniskās intereses ietver apģērba un apavu vēsturi Latvijā, to valkāšanas tradīciju izpēti, nozares vēstures pārskatīšanu, ikonogrāfisko un folkloras avotu padziļinātu analīzi un izmantošanas iespēju paplašināšanu pētniecībā. I. Pīgozne regulāri uzstājas ar publiskām lekcijām par apģērba vēstures jautājumiem.

Ieva Vīvere, Dr. art., ir LU LFMI pētniece. Pētnieciskās intereses ir Latvijas romu kultūra un vēsture, latviešu folkloras kustības vēsture, mazākumtautību klātbūtne Latvijas nacionālajā kultūrā, tradicionālās un populārās mūzikas analīze, kā arī digitālās humanitārās zinātnes.

Dr. philol. Ieva Zuicena ir bijusī LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” līdzautore, elektroniskās “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” redaktore un līdzautore. Vairāku latviešu–krievu un krievu–latviešu vārdnīcu sastādītāja. Publicējusi rakstus par leksikogrāfijas, vārdu semantikas, valodas kultūras jautājumiem.

Igors Šuvajevs, Dr. phil., LU profesors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īst. loc. Publikācijas: 15 monogrāfijas, vairāk par 50 sastādītām un tulkotām grāmatām. Redkolēģijas loc. (Oriens aliter, Reliģiski-filozofiski raksti u. c.). Apbalvojumi: Austrijas Goda krusts zinātnē un mākslā (2015), Eiropas Zinātņu un Mākslas akadēmijas balva “Felix” (2001).

Mg. iur. un Mg. sc. ing. Igors Trofimovs ir Daugavpils Universitātes Studiju programmas “Juridiskā zinātne” doktorants, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes un Valsts policijas koledžas lektors. Zinātniskās intereses: Krimināllikums, kriminālā izlūkošana, nacionālās, valsts un reģionālās drošības jautājumi.

Dr. philol. Ilga Šuplinska ir profesore Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, šīs akadēmijas Reģionālistikas zinātniskā institūta vadošā pētniece. Pētījumu jomas: reģionālistika, latgalistika, novadmācība; daiļdarba recepcijas problēmas un metodoloģija; kreativitātes loma literāro spēju izkopšanā, literatūras apguvē

Dr. sc. ing. Ilgars Grosvalds (1927–2019) bija izcils ķīmiķis tehnologs, zinātnieks un pedagogs, strādāja gan būvniecības nozarē, gan bija pasniedzējs un skolotājs. Viņš bija Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja vadītājs, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas goda biedrs, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks. Dzimis ASV, bet ģimene jau 20. gadu beigās atgriezās Latvijā. I. Grosvalds ir bijai ražens zinātņu vēsturnieks. Pēdējo gadu pētījumi Latvijas zinātņu vēsturē aptver tās attīstību, zinātniskos institūtus un zinātniekus Latvijā un pasaulē. I. Grosvalds ir līdzautors monogrāfijai “Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā” piecās daļās, ārzemju latviešu zinātnieku gaitas viņš dokumentējis pārskatu rakstos “Latvijas Universitātes ķīmiķu ceļi un likteņi pasaulē”, “Latviešu

Ilona Ceļmalniece, Mg. sc. pol., Rīgas Centra humanitārā vidusskola, angļu valodas, lietišķās angļu valodas, sociālo zinātņu II skolotāja. Zinātniskās intereses: satura un valodas integrētas mācīšanās angļu valodas apguvē, svešvalodas un sociālo zinātņu satura apguve.

Mg. soc. sc., Mg. phil. Ilze Apine ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu informācijas un komunikācijas zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē (2009) un humanitāro zinātņu maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē (2021), aizstāvot darbu “Dzīvnieki biomākslā: postumānisma skatījums”. Pētniecības intereses: ētika, biopolitika, dzīvnieku studijas, sociālā filosofija.

Dr. philol. Ilze Mileiko ir Latvijas Universitātes pētniece. Viņas zinātniskās intereses ietver medicīnas antropoloģiju, demogrāfijas un ģimenes politikas, dzimtes un seksualitātes pētniecību.

Dr. art. Ingrīda Zemzare ir muzikoloģe, pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera dbinātā un Grammy balvu ieguvušā kamerorķestra Kemerata Baltica izpilddirektore, UNESCO Latvijas Kultūras padomes priekšsēdētāja. Darbības jomas: rakstniecība, kritika, publicistika.

Mg. envir. sc. Inguna Paredne ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece. Zinātniskās intereses: klimata pārmaiņu adaptācija, agroekoloģija, sociālā,  vides un ekonomiskā mijiedarbība.

Dr. philol. Ingus Barovskis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Zinātniskās intereses: tradicionālā un mūsdienu mitoloģija, pasaku pētniecība, mītiskie priekšstati un to izpausmes kultūrā.

Dr. oec. Inna Romānova ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: finanšu sektora attīstības izaicinājumi, finanšu tehnoloģiju attīstība, sabiedrības novecošanas un noslāņošanās problēmu finanšu aspekti.

Dr. habil. oec. Inna Šteinbuka ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: sabiedrības noslāņošanās radikalizācijas kontekstā, radikalizācijas sociālo un ekonomisko aspektu analīze.

Dr. h. c. hist. Inta Dišlere ir Tukuma muzeja Durbes pils muzeja vadītāja. Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē iegūta vācu valodas un literatūras speciālistes izglītība. Pētnieciskās intereses: Kurzemes un Tukuma novada apdzīvoto vietu kultūrvēsture, sociālās, saimnieciskās un garīgās dzīves vēstures pētījumi saistībā ar kultūras mantojuma saglabāšanu; ievērojamu novadnieku ģenealoģiskie pētījumi; vācbaltiešu un latviešu savstarpējās attiecības 19. un 20. gadsimta sabiedriski politisko norišu kontekstā.

Dr. hist. Irēna Saleniece ir Daugavpils Universitātes Humanitāras fakultātes Vēstures katedras profesore, Mutvārdu vēstures centra vadītāja, 12 mutvārdu vēstures ekspedīciju rīkotāja. Divu zinātnisko monogrāfiju un apmēram 100 zinātnisko rakstu autore. Galvenās pētniecības intereses — skolu politika Latvijā 20. gadsimtā, Latvijas sovetizācija pēc Otrā pasaules kara, mutvārdu vēsture avotpētniecības kontekstā.

Profesors Ivars Austers. Doktora grādu ieguvis 2001. gadā Stokholmas Universitātē. Specializējies pētniecības metožu, sociālās identitātes, sociālās izziņas, vērtību, lemšanas un ekonomiskās uzvedības jautājumos. Latvijas Universitātes studiju programmās docē sociālo izziņu, starpkultūru psiholoģiju, pētniecības metodes.

Dr. oec. Ivars Brīvers ilgus gadus ir darbojies ekonomikas akadēmiskajā jomā. Viņš ir strādājis dažādās Latvijas un citu valstu augstskolās, pasniedzot studiju kursus, kas saistās ar ekonomikas teoriju, ekonomiskās domas vēsturi un matemātisko ekonomiku. Ir darbojies arī politikas jomā, būdams Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāts. Šobrīd ir teoloģijas students, savienojot studijas ar vadošā pētnieka amatu Liepājas Universitātē.

Janīna Kursīte ir Latvijas Universitātes profesore folkloristikā, LZA īstenā locekle. Monogrāfisku pētījumu par latviešu folkloru, tradicionālo kultūru un literatūru autore. Kopš 1999. gada kopā ar LU studentiem regulāri veic lauka pētījumus Latvijas novados, kā arī apzinot latviešu diasporu ārzemēs.

MSc. geogr. Jānis Krūmiņš ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniskais asistents. Galvenie pētījumu virzieni: iedzīvotāju skaita un apdzīvojuma izmaiņas, iekšzemes migrācija, pilsētu ģeogrāfija, ekonomiskā ģeogrāfija.

Jānis Pleps doktora grādu Latvijas Universitātē ieguvis 2011. gadā. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu docents. Docē tiesību teoriju, juridisko metožu mācību, valstszinātni un tiesību socioloģiju. 2022. gada oktobrī apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms tam bijis Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks un Valsts prezidenta padomnieks. 2022. gadā saņēmis LZA Dītriha Andreja Lēbera vārdbalvu.

Dr. oec. Jānis Vanags ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors, LZA Ekonomikas institūta vadošais pētnieks. Zinātniskās intereses: uzņēmējdarbības ārējā un iekšējā vide, makroekonomika, tautsaimniecības attīstība, nekustamā īpašuma ekonomika, investīcijas un finanšu tirgus, reģionālā ekonomika, kā arī būvniecības ekonomika.

Dr. arch. Jānis Zilgalvis kopš 1995. gada vada Arhitektūras daļu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošais pētnieks (1989–2009). Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes docents (2001–2014). Kopš 2012. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Zinātniskās intereses un praktiskā darbība saistīta ar Latvijas lauku un mazpilsētu arhitektūras mantojuma, kā arī kultūrvēsturiskās vides izpēti, kultūras mantojuma aizsardzību un popularizēšanu.

Dr. biol. Jēkabs Raipulis ir ģenētiķis un pētījis dažādu nelabvēlīgu vides un sadzīves faktoru iedarbību uz iedzimtību. Raugoties caur ģenētikas prizmu, cenšas analizēt un izprast arī dzīvās dabas parādības un cilvēku. Strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūtā, docējis LU un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Rakstījis ģenētikas mācību grāmatas un mācību līdzekļus, populāri zinātniskas grāmatas un rakstus par cilvēku ģenētiķa skatījumā, cilvēka un vides mijiedarbību, evolūcijas problēmām un demogrāfiju. Piedalījies atmodas aktivitātēs, vairākus sasaukumus bija Rīgas Domes deputāts. Ir LZA goda doktors.

Mg. soc. Jekaterina Kalēja ir Latvijas Universitātes pētniece. Viņas zinātniskās intereses ietver zinātnes, medicīnas un biotehnoloģiju pārvaldību, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības, ģimenes un dzimtes jautājumu izpēti.

Jouko Talonens in Helsinku universitātes Teoloģijas fakultātes emeritētais profesors. Viņš ir ieguvis Dr. theol. Helsinku Universitātē (1989) un Dr. phil. Oulu Universitātē (1997) grādus zinātnē. Zinātniskās intereses: atmodas kustības (sevišķi lestadiānisms), baznīca un politika, Baltijas valstu baznīcas vēsture.

Juhans Maiste ir profesors, Mākslas vēstures katedras vadītājs Tartu Universitātē. Ieguvis PhD grādu Maskavas Centrālajā mākslas vēstures institūtā (1985), studējis doktorantūrā Helsinku Universitātē, ieguvis doktora grādu Igaunijas Mākslas akadēmijā (1995). Viesprofesors Helsinku, Turku, Oulu (Somijā), Greifsvaldes, La Sapienza (Romas) u.c. universitātēs. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Aptuveni 20 monogrāfiju autors par mākslas vēsturi, kultūras mantojumu un ainavu arhitektūru. Galvenais redaktors žurnālā “Baltic Journal of Art History”. Jaunākās publikācijas: sērijas par Tartu Universitātes arhitektūras un kultūras vēsturi un par universitātes arhitektu Johanu Vilhelmu Krauzi, eseju krājums “Brīvība atcerēties“ (2016). Redaktors un viens no autoriem izdevumam “Igaunijas mākslas vēsture”, Nr. 3 (1770–1830)”

Jūlija Ščukina ir teātra zinātniece, vecākā lektore I. P. Kotļarevska vārdā nosauktās Harkovas Nacionālās mākslu universitātes Teātra studiju nodaļā. Pētnieciskās intereses: muzikālais un dramatiskais teātris, Ukrainas teātra vēsture, teātra kritikas vēsture, pasaules animācijas teātra vēsture.

Dr. chem. Juris Dzelme ir Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieks. Paralēli pētījumiem ķīmiskās fizikas virzienā interešu lokā ir izglītības vadības, filozofijas, psiholoģijas un mākslas problēmas.

Dr. habil. oec. Juris Krūmiņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors un vadošais pētnieks. Galvenie pētījumu virzieni: demogrāfiskā attīstība, demogrāfisko procesu sociāli ekonomiskā diferenciācija, tautas veselības un izglītības loma iedzīvotāju ataudzē.

Dr. phil. Juris Prikulis ir Baltijas–Ziemeļu valstu pētījumu centra direktors, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības konsultatīvās padomes loceklis. Zinātniskās intereses: politisko un ekonomisko ideju attīstība Baltijā 20. gadsimtā.

Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Zinātniskās intereses: pilskalni, kulta vietas, gaisa un zemūdens arheoloģija, arheoloģija un folklora, arheoloģiskās vietas kā kultūrvēsturisks fenomens un to aploce.

Justīne Jaudzema, Mg. art., ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves zinātniskā asistente. Pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu folkloras kustību, folkloras kopu repertuāra veidošanu, kā arī digitālajām humanitārajām zinātnēm.

Kaspars Zellis, Dr. hist., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Pētniecības intereses: masu mediju un propagandas vēsture, kolektīvā un individuālā atmiņa, sociālā vēsture.

PhD Katrīna Mēsa ir Eiropas Pētniecības universitāšu līgas (LERU) ģenerālsekretāra vietniece — līga apvieno 23 pazīstamas universitātes. K. Mēsa darbojas LERU sistēmā kopš 2004. gada, piedalījusies daudzu LERU politikas dokumentu izstrādē, ir ES izpētes, inovāciju un augstākās izglītības jautājumu eksperte, darbojas konsultatīvajās grupās. Saņēmusi PhD valodniecībā Delavēras Universitātē un strādājusi tur par asociēto profesori (1992–2002), izpētes tēmas — pedagoģija, sintakse, itāļu valoda.

Kitija Mirončuka ir ieguvusi Mg. phil. akadēmisko grādu Latvijas Universitātē (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē, aizstāvot darbu “Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma” (2020). Viņas zinātniskā pētniecība saistās ar terorisma, vardarbības fenomenu ētisko paradigmu analīzi, pētot ne tikai to, kā šie fenomeni izpaužas, kāpēc tie parādās par spīti sabiedrībā pieņemtajām normām, bet arī to, kā šādi fenomeni rezonē gan ar taisnīga kara teorijas, gan biopolitikas aktuālajiem jautājumiem.

Mg. soc. admin. Kristīne Casno, Latvijas Universitāte, zinātniskās intereses: sociālās uzņēmējdarbības konkurētspēja, sociālo uzņēmumu mārketings.

Mg. math. Kristīne Lece ir LU pēcdoktorantūras pētniece un eksperte “DemoMig” projektā. Galvenie pētījumu virzieni: inovācijas administratīvo datu izmantošanā iedzīvotāju un mājsaimniecību dinamikas un diferenciācijas analīzē.

Mg. oec. Larisa Bule ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece. Zinātniskās intereses: sociālā apdrošināšana un nodrošinājums, dzīvības un risku apdrošināšana, vecuma pensiju nodrošinājums.

Dr.h.hist. Leo Dribins ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vairāk kā desmit grāmatu autors un līdzautors. Viņš ir viens no izcilākajiem nacionālās identitātes, etnisko attiecību un sabiedrības integrācijas jautājumu speciālistiem Latvijā.

Dr. philol. Lidija Leikuma ir profesore Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, ir šīs fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Baltu valodniecības katedras vadītāja. Pētījumu jomas: reģionālistika, latgalistika; dialektoloģija, toponīmika, latviešu valodas un valodniecības vēsture.

Asoc. prof. Liliāna Civjāne (PhD epidemioloģijā) pēta problēmas, kas saistītas ar stresu un dzīves kvalitāti dažādām pacientu grupām, kā arī apkārtējo vidi kā kognitīvu izmaiņu cēloni.

Dr. sc. admin. Lilita Seimuškāne ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece. Zinātniskās intereses: publiskā pārvalde, pašvaldību darba organizācija, reģionālā attīstība, sabiedrības līdzdalība.

Linda Lauze ir valodniece, kura vairāk specializējusies sintaksē, pragmatikā, latviešu valodas kā svešvalodas apguvē un sociolingvistikā, filoloģijas doktore, Liepājas Universitātes profesore. Monogrāfijas “Ikdienas saziņa: vienkāršs teikums latviešu sarunvalodā” (2004) autore. Vairāku grāmatu līdzautore. Izdevumā “Latviešu valodas gramatika” (2013) izstrādājusi nodaļu par mutvārdu tekstu. Regulāri publicē rakstus par sintakses un lingvistiskās pragmatikas jautājumiem runātajā valodā.

Mag. art. Linda Teikmane, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante (LMA). Viņas zinātniskās intereses ietver augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu, LMA absolventu darba gaitu un radošās industrijas pētniecību 21. gadsimtā.

Dr. hab. Magdalena Zioło ir Ščecinas Universitātes (Polijā) asociētā profesore, PhD hab., Ilgtspējīgu finansu sistēmu institūta vadītāja. Pētnieciskās intereses: finanses un banku lietas, jo sevišķi ilgtspējīgas finanses un zaļās bankas, ilgtspējīga attīstība, valsts finansējums.

Maiga Krūzmētra ir valsts pētījumu programmas projekta “INTERFRAME-LV” pētniece. Zinātniskās intereses: lauku telpas kā sistēmas ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība.

Maija Kūle, Dr. habil. phil., emeritus profesore, LZA akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, no 1997. līdz 2020. gadam LZA un LZP Ētikas komisijas locekle un atsevišķos laika periodos komisijas vadītāja. Publicējusi piecas monogrāfijas un vienu mācību grāmatu “Filosofija” (kopā ar Rihardu Kūli), vairāk nekā 200 zinātniskus rakstus, strādā pie tēmām: fenomenoloģija, filosofiskā hermeneitika, letonika, vērtības, nacionālā identitāte u. c. Biobibliogrāfija publicēta 2023. gadā sērijā “Latvijas zinātnieki”.

Maija Kūle, Dr. habil. phil., emeritus professor, academician of the Latvian Academy of Sciences, senior researcher of the Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia; from 1997 to 2020, a member of the Ethics Commission of the LAS and the Latvian Council of Science and, in certain time periods, the head of the commission. She has published five monographs and one textbook Philosophy (together with Rihards Kūlis), more than 200 scientific articles, works on the following topics: phenomenology, philosophical hermeneutics, Latvian Studies (Lettonics), values, national identity, etc. Her biobibliography was published in 2023 in the “Latvian scientists” series.

Manfreds Šneps-Šneppe — tehnisko zinātņu kandidāts medicīnas tehnikā (1965), tehnisko zinātņu doktors telekomunikācijās (1969), profesors (1983), inženierzinātņu habilitētais doktors (1992). No 2010. gada biogrāfija iekļauta pasaules slavenību krājumā “Who is who in the World ” un citās enciklopēdijās. No 2005. gada Ventspils Augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks. Piecpadsmit grāmatu autors (līdzautors) — par medicīnas tehniku, telekomunikācijām, vēsturi.

Dr. philol. Māra Grudule ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Pētnieciskās intereses: 16.–19. gadsimta latviešu literatūra, Baltijas vācu kultūra.

Dr. habil. psych., Dr. oec. Māra Vidnere ir strādājusi par mācībspēku Latvijas universitātē no 1977. gada līdz 2005. gadam. Pēc LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta likvidēšanas strādāja RPIVA par profesori un Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūtā par vadošo pētnieci. Radošajā darbā ir uzrakstītas vairāk kā 20 zinātniskas monogrāfijas, grāmatas un vairāk kā 300 populāri un zinātniski pētnieciskie raksti.

Dr. philol. h. c. Māra Vīksna ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja, ap 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore. Galvenās zinātniskās intereses — folkloras vēsture, īpaši “Latvju dainu” līdzstrādnieki, novadu folklora.

Mg. arch. Marina Levina ir arhitekte, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja vietniece. Ilgus gadus nodarbojusies ar kultūrmantojuma izpēti. Īpaša viņas pētniecības tēma, par kuru izdotas arī publikācijas un grāmatas, ir sakrālā arhitektūra un māksla, kā arī Vecrīgas pilsētbūvnieciskais komplekss (savulaik strādājusi Vecrīgas reģenerācijas projekta grupas sastāvā). Kopš 20. gadsimta 80. gadiem sagatavoti pieminekļu apraksti enciklopēdiskiem izdevumiem, arī jaunākajai LNB izveidotajai Nacionālajai enciklopēdijai — www.enciklopedija.lv.

Mg. phil. Marta Valdmane 2020. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātē un šobrīd filosofijas studijas turpina doktorantūrā. Pētniecības intereses: politiskā un sociālā filosofija, ētika, biopolitika, Mišela Fuko filosofija.

Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks, LNB Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas vadītājs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents, biedrības “ICOMOS Latvija” loceklis. Zinātniskās intereses saistītas ar kultūras mantojuma teoriju, arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsturi, Latvijas 19. un 20. gadsimta vēsturi.

Mečislovs Žalakevičs ir Lietuvas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Dr. habil., Lietuvas Zinātnes balvas laureāts, Lietuvas Zinātņu akadēmijas Tada Ivanauska balvas laureāts, biologs, agrākais Ekoloģijas institūta un Dabas pētniecības centra direktors (desmit gadus). Pēdējā laikā viņš ir Dabas pētniecības centra asociētais zinātnieks. Zinātniskās intereses: radaru ornitoloģija, putnu migrācijas izpēte un kontrole, klimata pārmaiņu ornitoloģija, bioloģijas vēsture u.c.

Lic. theol. Mihails Volohovs ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta Baznīcas vēstures un patroloģijas pasniedzējs, Eiropas Bīskapu konferenču padomes (CCEE) Evaņģelizācijas un kultūras komisijas sekretārs.

Mg. theol. Ņikita Andrejevs, LU Teoloģijas fakultāte, zinātniskais asistents. Publicējis rakstus par mūsdienu reliģiozitāti un kristietības vēsturi. Pasniedz ar reliģijpētniecību un kristietības vēsturi saistītus kursus Teoloģijas fakultātē. Piedalās starptautiskajos pētnieciskajos projektos. Publicējis divus sengrieķu tekstu oriģinālus tulkojumus latviešu valodā ar komentāriem un ievadu. Vairāku Nacionālas enciklopēdijas šķirkļu autors.

Nikolajs Balabkins, Ph.D, ir emeritētais profesors ekonomikas nozarē Līhaijas Universitātē Betlehemā, ASV kopš 1957. gada. Zinātniskās intereses: piespiedu darba jēdziens, Krievijas ekonomiskā doma un tās graujošās sekas, politiskā un ekonomiskā sociālisma sadursme Latvijā, Šumpētera inovatori, Kārļa Baloža biobibliogrāfija. N. Balabkins ir 13 grāmatu autors, viņa publikācijas pieejamas Misiņa bibliotēkā Rīgā.

Dr. hab. hist. Nikolajs (Niko) Džavahišvili ir Ivana Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes (Gruzija) Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Ivana Džavahišvili Vēstures un etnoloģijas institūta Modernās un mūsdienu vēstures nodaļas galvenais zinātnieks-pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (2022). Zinātniskās intereses: Gruzijas un Kaukāza jauno laiku un mūsdienu vēsture, Gruzijas un Eiropas attiecības u. c.

Dr. paed. Ņina Linde ir LZA Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāja. Zinātniskās intereses: uzņēmējdarbības ekonomika, nacionālā tautsaimniecība, uzņēmējdarbības atbalsts, vadības psiholoģija, uzņēmēja personības un uzņēmējspēju attīstība, nodarbinātība, sociālā uzņēmējdarbība, ekonomikas un psiholoģijas integrācijas aspekti.

Dr. habil. art. Ojārs Spārītis ir Latvijas mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un īstenais loceklis. Lietuvas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Ukrainas politisko zinātņu akadēmijas loceklis, Eiropas Zinātnes un mākslu akadēmijas loceklis. Zinātniskās intereses: kultūras, reliģijas un mākslas vēsture un teorija, arhitektūra, māksla, kultūras mantojums, muzejiskas vērtības, restaurācija.

Oļģerts Krastiņš ir LZA īstenais loceklis, valsts emeritētais zinātnieks. Intereses darba mūžā: statistika (teorija, metodes, lauksaimniecības statistika, sociālā statistika, mācību grāmatas), pirmās Latvijas sociālās uzbūves un tautsaimniecības vēsture, publicistika, darbs ar doktorantiem. Tagad: zinātnes filozofija (sociālo zinātņu īpatnības, grūtības, iespējas un ierobežojumi, rezultātu nozīmība).

Otfrīds Hēfe – Prof. em. Dr. Dr. h.c. mult., Tībingenes Universitātes emeritētais profesors, Tībingenes Universitātes Politiskās filosofijas pētniecības centra vadītājs. O. Hēfe ir Latvijas Universitātes goda doktors. O. Hēfe ir vairāk kā 40 monogrāfiju autors, latviski izdotas viņa grāmatas “Taisnīgums. Filosofisks ievads” un “Kants un pašdomāšana”.

Dr. habil. oec. (demogrāfijā) Pēteris Zvidriņš ir demogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, LZA īst. loceklis (1992), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis (2006), Eiropas un Pasaules demogrāfu asociācijas loceklis. LZA K. Baloža (1996) un M. Skujenieka (2004) balvas laureāts. Ir apmēram 400 zinātnisku darbu autors.

Dr. oec., LZA īstenā locekle Raita Karnīte ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja un privāta pētniecības uzņēmuma EPC (ekonomikas prognožu centrs) valdes locekle un vadošā pētniece. Veic pētījumus makroekonomikā, nozaru ekonomikā, darba ekonomikā u.c. Kopš 1992. gada vada Latvijas ekspertu grupas starptautiskos pētījumu projektos. Kopš 2004. gada ir Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Latvijas Nacionālā korespondenta ekspertu vadītāja.

Dr. biol. Raitis Pečulis ir pētnieks Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, specializējies medicīnas statistikā un lielmolekulāro datu bioinformātiskā analīzē.

Dr. phil. Raivis Bičevskis ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors. Zinātniskās intereses: vācu filozofija no vēlīnajiem viduslaikiem līdz mūsdienām, vācu un Baltijas intelektuālo tradīciju saikne, J. G. Hāmaņa, J. G. Herdera, M. Heidegera un L. Klāgesa filozofija, fenomenoloģija, hermeneitika, ideju un intelektuālā vēsture, humanitāro zinātņu filozofiskās problēmas, pieredzes teorijas, filozofiskā antropoloģija.

Dr. theol. Ralfs Kokins ir LU Teoloģijas fakultātes profesors un vadošais pētnieks, teologs, luterāņu mācītājs. Pētnieciskās intereses: Jaunā Derība, teoloģija, senās kristietības tekstu pētniecības metodika, pirmkristīgais laikmets un literatūra, seno Nag-Hammadi koptu papirusu pētniecība, māksla un teoloģija.

Dr. oec. Ramona Rupeika-Apoga ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vadošā pētniece. Zinātniskās intereses: pieejamības ekonomikas (access economy) finanšu aspekti, finanšu tehnoloģijas (fintech), finanšu risku noteikšana un pārvaldība,  sabiedrības novecošanas un noslāņošanās problēmu finanšu aspekti, banku stabilitāte.

Rasa Miežiene ir vecākā pētniece Lietuvas Sociālās izpētes centrā ar gandrīz 15 gadus ilgu pētniecības praksi, ir doktora grāds ekonomikā un maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. Pētnieciskās intereses: darba tirgus politika, darba apstākļi, dzīves līmenis, nabadzības līmeņa mērījumi. Kopš 2006. gada strādā kā nacionālā korespondente Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā.

Mg. phil. Reinis Vilciņš ir zinātniskais asistents Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. 2013./2014. akadēmiskajā gadā ieguvis Kristapa Morberga stipendiju. Vitgenšteina filozofija ir R. Vilciņa interešu lokā jau kopš vismaz 2014. gada.

Remigijs Počs, Dr. habil. oec., Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Interešu loks: makroekonomisko procesu modelēšana un prognozēšana, vadības lēmumu pieņemšana, dzimtas vēsture u.c. Vairāk nekā 130 zinātniskās publikācijas. Tajā skaitā: divas individuālas monogrāfijas, līdzautors astoņām kolektīvām monogrāfijām, vairāk nekā 50 zinātniskie raksti Latvijas un ārvalstu zinātniskos izdevumos.

Dr. phys. Ričards Krikštolaitis ir profesors Vītauta Lielā universitātes Matemātikas un statistikas katedrā. Zinātniskās intereses: enerģētiskā drošība, energosistēmas risku un drošuma analīze, statistisko datu analīze.

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors Ringolds Balodis 2001. gadā ieguvis tiesību doktora grādu Latvijas Universitātē. R. Balodis ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors un Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs. Satversmes zinātnisko komentāru projekta idejas autors un vadītājs. No 1997. gada līdz 2003. gadam bijis atbildīgs par valsts un baznīcas attiecībām (Tieslietu ministrijas departamenta direktors, Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks). No 2008. gada līdz 2013. gadam galvenais valsts notārs — Uzņēmumu reģistra vadītājs. No 2003. gada līdz 2015. gadam Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. No 2007. gada Eiropas valsts un baznīcas konsorcija (European Consortium for Church and State

Dr. paed., Mg. math. Rudīte Andersone ir Latvijas Universitātes emeritētā profesore, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas nozaru redakcijas kolēģijas locekle, vairāku monogrāfiju autore. Zinātniskās intereses saistās ar izglītības programmu un skolēnu kompetenču attīstību.

Sanita Osipova, Dr. iur., ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Satversmes tiesas tiesnese (2011–2022) un tiesas priekšsēdētāja (2020–2022). Sanita Osipova ir vairāk nekā 150 dažādu publikāciju autore par tiesību vēsturi, konstitucionālajām tiesībām, tiesību socioloģiju (piemēram, tiesību efektivitāti un juridisko kultūru) un jurista ētiku. Sanita Osipova ir “Profesora Kārļa Dišlera fonda” dibinātāja un asamblejas locekle. Fonda mērķi ir veicināt nacionālās valststiesību zinātnes attīstību, iesaistīt valststiesību pētniecībā studentus un veicināt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību nostiprināšanos sabiedrībā. Viņa ir arī starptautiskās Eiropas salīdzināmās tiesību vēstures asociācijas (ESCLH) biedre un starptautiskās Tiesību socioloģijas pētniecības komitejas (RCSL) dalībniece. 2021. gadā viņai piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas

Dr. philol., LZA Dr. h. c. Sarma Kļaviņa ir valodniece un pedagoģe. Beigusi Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1964) un ir bijusi aspirante matemātiskajā lingvistikā Ļeņingradā pie prof. R. Piotrovska. Bijusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas katedras vadītāja. Zinātniskās intereses: vispārīgā valodniecība,  valodniecības vēsture, Jāņa Endzelīna dzīvesgājums un zinātniskā darbība.

Sauļus Pivors, vēstures doktors, Vītauta Dižā universitātes (Kauņa, Lietuva) Politikas zinātnes un diplomātijas fakultātes profesors. Galvenās zinātniskās intereses: nacionālisms un nacionālā identitāte, ideju vēsture, politiskās domas vēsture, valsts politika un pārvaldība.

Dr. sc. inf. Sergejs Kruks ir Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors. Zinātniskās intereses: semiotika, diskursa analīze un komunikācijas modeļu izpēte.

Dr. sc. soc. Signe Mežinska ir Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece. Zinātniskās intereses — biomedicīnas pētījumu ētika, medicīnas ētika, veselības un slimības socioloģija.

Signe Rirdance, Stokholmas Universitātes Slāvu, Baltijas studiju, somu, nīderlandiešu un vācu valodas nodaļas doktorantūras studente.

Dr. sc. soc. Silva Seņkāne ir socioloģe, docente, strādā Rīgas Stradiņa universitātes Statistikas laboratorijā, konsultē medicīnas un sociālo zinātņu pētījumu datu apstrādē un analīzē, piedalījusies virknē pētījumu izglītības un jaunatnes socioloģijā, patlaban piedalās LZP pētījumā Memento Mori: End of Life, Death and Imagined Afterlife in the Contemporary Latvian Lifeworld.

Dr. phil. Skaidrīte Lasmane (1939) — LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas emeritētā profesore, LU SZF SPPI vadošā pētniece. Viņa ir grāmatu “20. gadsimta ētikas pavērsieni” (2004), “Komunikācijas ētika” (2012), antoloģijas “Rietumeiropas morāles filozofija” (2006) u.c. autore. Pētnieciskās intereses: ētika, komunikācijas ētika, mūsdienu ētikas teorijas, literatūras filozofija, mediju ekoloģija.

Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. Pētnieciskās intereses: reliģijas filozofija, reliģiski filozofisko ideju vēsture un mūsdienu reliģiozitāte,  Baznīcas un valsts attiecību vēsture padomju periodā.

Dr. oec. Svetlana Jesiļevska, Latvijas Zinātnes padomes ekonomikas zinātņu eksperte, vairāku statistikas par inovācijām metodoloģiskajiem aspektiem un inovatīvo uzņēmumu attīstības problēmām Latvijā veltītu zinātnisko publikāciju, grāmatu un publikāciju presē autore. 2015. gadā Svetlana Jesiļevska konkursā 35 pētnieku konkurencē no 27 pasaules valstīm ieguvusi balvu par pētījumu “Iteratīvā metode  neraksturīgo punktu ietekmes mazināšanai: datu pilnīguma nodrošināšana”. Pētījumā autore risina problēmu, kā nodrošināt datu pilnīgumu, lai tos var lietot turpmākai apstrādei. Svetlana Jesiļevska ir biedrības Eirointergrācija un ekonomiskā attīstība dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, Valsts kancelejas konsultante.

Prof. Dr. Tatjana Volkova ir stratēģiskās vadības un inovāciju profesore, vadošā pētniece Banku augstskolā. Viņai ir plaša praktiskā pieredze vadībzinībās un konsultācijās, tostarp viņa strādā par Roterdam Consult, Ltd vadītāju, par WOCCU nodaļas vadītāju Rīgā. T. Volkovas pētījumu rezultāti publicēti vairākās recenzētās grāmatās un žurnālos valsts un starptautiskā mērogā, autore ar tiem ir iepazīstinājusi daudzās starptautiskās konferencēs. T. Volkova ir arī zinātnisko žurnālu recenzentu komitejas locekle (piemēram, Journal of Business Management, SBS Journal of Applied Business Research and Banks and Banks System Journal) un piedalījusies starptautiskos pētniecības projektos.

Toms Stepiņš ir zinātniskais asistents Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Viņa pētnieciskās intereses ietver apziņas filozofiju un metafilozofiju, biosemiotiku un kognitīvo semiotiku.

Dr. Uldis Ozoliņš ir asociētais profesors Rietumsidnejas universitātē (Western Sydney University), pazīstams kā eksperts valodas politikā un tulkošanā, ar vairākām internacionālām publikācijām.

Una Smilgaine, Dr. filol., ir LU LFMI pētniece. Pētnieciskās intereses ietver latviešu bērnu folkloru, tautas medicīnu un ārstēšanas prakses, kā arī digitālās humanitārās zinātnes.

Dr. phil. Valdis Tēraudkalns ir Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Zinātniskās intereses — 19. un 20. gadsimta kristietības vēsture Latvijā, reliģija un dzimtes studijas, politiskā teoloģija.

Dr. hist. Vija Daukšte ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas emeritētā profesore, valsts pētījumu programmas projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (VPP-IZM-2018/1-0022) vadītāja, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Zinātniskās intereses saistītas ar Latvijas 19. gadsimta vēsturi un vācbaltiešu kopienas vēsturisko mantojumu.

LZA īstenais loceklis Dr. hab. filol. Viktors Hausmanis specializējies Raiņa pētniecībā, bijis viens no Raiņa akadēmisko rakstu veidotājiem. Veicis sistemātiskus pētījumus par Latvijas un trimdas teātri un tā personībām — aktieriem, dramaturgiem, režisoriem –, vairāku monogrāfiju un kopkrājumu autors. Izdevis un sakārtojis arī vairākas grāmatas par latviešu 20. gadsimta trimdas rakstnieku Anšlavu Eglīti.

Viktors Ščerbina, Dr. soc. sci., Kijevas Biznesa un tehnoloģiju institūta profesors, Socioloģijas nodaļas vadītājs, Ukraina.

PhD sociālajās zinātnēs Vilis Leonavičs ir profesors Vītauta Lielā universitātes Socioloģijas katedrā. Zinātniskās intereses: vēlīnā modernisma un riska socioloģija, enerģētiskā drošība, sabiedrības veselība.

Dr. biol. Vita Rovīte ir vadošā pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un nacionālās biobankas — Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes — vadītāja. V. Rovītes pētnieciskās intereses ietver neiroendokrīno audzēju attīstības molekulāro mehānismu izpēti.

Vitālija Gabnīte ir doktorantūras studente ekonomikā Viļņas Universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātē. Galvenās pētniecības un darba jomas: ienākumu sadale, nabadzība, sociālā aizsardzība, nodokļu un ieguvumu ietekmes novērtējumi, izmantojot mikrosimulācijas.

Mg. iur. Vladislavs Siņicins ir starptautiskās programmas Erasmus Mundus (EMA2) dalībnieks. Viņa pēcdoktorantūras programma tiek īstenota K. L. Hetagurova vārdā nosauktajā Ziemeļosetijas Valsts universitātē, kas atrodas Ziemeļosetijā–Alānijā. Programmu vada Turku Universitāte, Somija.

Dr. soc. Vladislavs Volkovs ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Zinātniskās intereses: nācijas un etnisko minoritāšu socioloģija, Latvijas krievu minoritātes vēsture un tās socioloģiskā analīze.

Baznīcas vēsturnieks Dr. theol. Voldemārs Lauciņš darbojas Luterisma mantojuma fonda (Lutheran Heritage Foundation) Latvijas nodaļā kā valdes loceklis un zinātniskais redaktors. V. Lauciņa zinātniskās intereses iekļauj Dr. Mārtiņa Lutera dzīvi un darbību, agrīno Vitenbergas (luterisko) teoloģiju, 16. gadsimta reformācijas vēsturi, baznīcas vēsturi Latvijā, īpaši 19./20. gadsimta mijas, un luteriskās baznīcas un Latvijas Republikas valsts un baznīcas attiecības.

Dr. geogr. Zaiga Krišjāne ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore un vadošā pētniece. Galvenie pētījumu virzieni: iedzīvotāju ģeogrāfija, migrācijas procesi, iedzīvotāju ataudze.

Zanda Gūtmane, Dr. philol., literatūrzinātniece, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas profesore, vadošā pētniece.

Zbigņevs Stankevičs ir pašreizējais Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts (ordinēts priestera kārtā 1996. gada 16. jūnijā, konsekrēts bīskapa kārtā 2010. gada 8. augustā un ievests amatā (ingress) 2010. gada 21. augustā). Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Arhibīskaps ir publicējis vairākus zinātniskos darbus, uzstājies zinātniskajās konferencēs. Labprāt iedziļinās sabiedrības attīstības jautājumos un atklāti, bez kompromisiem pauž savu viedokli par to. Viņa interešu lokā savulaik bija arī austrumu kultūra: hinduisms, budisms. Pārzina sešas valodas — latviešu, poļu, krievu, lietuviešu, angļu un itāļu, izmanto literatūru un saprotas arī franču un vācu valodā.