Stīvens Krauels grāmatā “Normativitāte un fenomenoloģija Huserla un Heidegera darbos” apgalvo, ka Huserla fenomenoloģijas piedāvājumā uztveri caurvij normatīvas struktūras, taču, lai paskaidrotu šīs normativitātes izcelsmi, ir nepieciešams izdarīt “heidegerisku pagriezienu”. Šī raksta mērķis ir uzrādīt uztveres normativitātes nosacījumus Huserla fenomenoloģijas ietvarā, tā atceļot “heidegeriskā pagrieziena” nepieciešamību. Šī mērķa sasniegšanai tiek izmantota Huserla ģenētiskā pieeja un tās kontekstā izstrādātā pasīvās sintēzes koncepcija. Šī raksta ietvaros tiek pamatota tēze, ka uztveres normativitātes nosacījumi ir rodami asociatīvajā sintēzē.
Menu
