Universalitāte — ar tiesībām uz atšķirīgo: zinātne starpkultūru dialogā

Raksta valoda: vācu valodā

Ar autora atļauju “LZA Vēstis” publicē Tībingenes Universitātes emeritētā profesora Otfrīda Hēfes (Höffe) referātu oriģinālvalodā, ar kuru viņš 2016. gada 23. septembrī atklāja Vācijas Nacionālās zinātņu akadēmijas LEOPOLDINA 2016. gada pilnsapulces plenārsēdi. Vērojot un analizējot pēdējā laikā aizvien pieaugošo dažādu kultūru pārstāvju intensīvo migrāciju Eiropā un modelējot tās procesus, arī LEOPOLDINA pilnsapulce tika organizēta kā akadēmiskās sabiedrības reakcija uz sabiedrību satraukušajiem notikumiem un veltīta zinātnes lomas izziņai starpkultūru dialoga risināšanā.

Profesora O. Hēfes referāta pamatsaturs ir izklāstāms vairākos secinājumos, kuru īss pārstāsts tiek pievienots lekcijas pilnā teksta publikācijai.

  1. Sabiedrībai piemīt dabiska tieksme pēc zināšanām. Šis dzinējspēks nav raksturīgs tikai Rietumeiropas zinātnei, bet gan uzskatāms par cilvēces kopīgu īpašību.
  2. Tieksmei pēc zināšanām raksturīga arī starpkultūru izziņas kāre, cenšoties izprast gan citādo, gan svešo.
  3. Starpkultūru dialogā ir vēlamas tādas metodes un uzskati, kuros dažādas izziņas kultūras var atpazīt sevi. Tas ir princips — sevi saskatīt citā. Starpkultūru diskurss nav tikai sinhrons viena vēsturiskā laikmeta parādību kopums, bet tam var būt arī diahroniska daba, kas ļauj saskatīt kopīgo arī dažādos laikmetos. Starpkultūru izziņas kāre atrodas pretrunā epistēmiskajam etnocentrismam jeb etniski ierobežotai pašizziņai.
  4. Vai modernās zinātnes būtība ir rietumnieciska? Viena no starpkultūru dialoga aksiomām ir šāda: tas, ko kāda kultūra prot īpaši godāt sevī, arī citas kultūras spēj respektēt. Un otrādi — pašu kultūrā noliegtās vērtības arī citu kultūras nesēju acīs neraisīs atzīšanu. Zinātnei nav raksturīgas robežas. Zinātnieku profesija neaprobežojas ar piederību Rietumiem vai Austrumiem. Tieši otrādi — tā ir vēl vairāk nekā globāla, jo tā ir kosmopolītiska. Neraugoties uz kultūrai piemītošo specifisko formu, zinātne kalpo universālām interesēm un tādēļ tai piemīt globalizējoša, pat kosmopolītiska daba.
  5. Starpkultūru izziņas kāri var īstenot ar šādiem komponentiem: ar drosmi un kompetenci. Taču šajā ceļā ir svarīgi atbildēt uz jautājumu: vai zinātnes pasaulē kultūru atšķirībām ir argumenta svars?