Rakstā sistemātiski aplūkots universālā pamatienākuma (UPI) strukturālais modelis kā neatņemams instruments sociālekonomiskās struktūras pārveidošanai, saskaroties ar 4.0. rūpnieciskās revolūcijas problēmām. UPI tiek uztverts ne tikai kā finansiāls paņēmiens labklājības vairošanai vai sociālās nevienlīdzības mazināšanai, bet arī kā sarežģīts ekonomisks instruments inovāciju veicināšanai un pievienotās vērtības palielināšanai pastāvīgi digitalizētas vides kontekstā. Tas noved pie radikālām strukturālām pārmaiņām galvenajās mūsdienu dzīves jomās.
UPI ideja kalpo kā vienojoša koncepcija, kas vispārina visas sociāli ekonomiskās attīstības dimensijas un virza uz visaptverošu inovāciju sabiedrību nākotnē. UPI nav mehāniski ietilpināta sistēma, bet gan uz pierādījumiem balstīta parādība, paradigma, kas rodas līdz ar jauno VUCA loģiku. UPI šajā pētījumā tiek pasniegts kā vispārējs metodoloģisks komplekss, kas nodrošina savstarpēji saistītas sociālekonomiskās reformas, kā arī jauns integrēts finanšu instruments; metode, kā veidot pārmaiņas sociālajā struktūrā, kuras veicina iedzīvotāju labklājību un sociālo drošību; valsts pārvaldes mehānisms, kas veicina konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību digitālo tehnoloģiju laikmetā.
Mikrosimulācija ir metode, kas ilustrē pirmo mēģinājumu potenciālu, kā modelēt UPI Lietuvā. Tas ved pie tālākiem empīriskiem eksperimentiem, radot gatavību pārmaiņām, kas izriet no perspektīvām tuvā nākotnē. UBI ietekmes novērtējums attiecībā uz sociālo ilgtspējību un inovācijām ir balstīts uz finansiālām iespējām, ienākumu pieaugumu, monetāro un fiskālo politiku, finanšu un sociālajām pārmaiņām.
