Raksts ir īss izvilkums no autores topošās PhD disertācijas ievaddaļas. Disertācijas temats ir: “Rīga kā mākslas darbs, ar uzsvaru uz medievālisma ietekmi: 1857–1910”. Tas ir fenomenoloģisks pētījums, balstīts uz vizuālām primārām liecībām. Lai interpretētu medievālisma ietekmi Rīgā, ir nepieciešams pievērsties medievālisma uztverei Livonijas Krievijas provincē iepriekšējā gadsimtā — pirms deviņpadsmitā, kad, balstoties uz veco, tika būvēta modernā pilsēta. Rakstā noskaidrots medievālisma impulss liktenīgā Rīgas vēstures laikā, kā daļa no zaudētās tēvzemes atjaunošanas. Minēta nostalģija kā medievālisma pamatā esošais psiholoģiskais priekšnoteikums un Heimatkunde (tēvzemes pētījumi) ar jaunas kolektīvas kultūras identitātes veidošanos, ko dažkārt dēvē par Kulturnation.
Menu
