Raksts tapis valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektā “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem (“DemoMig”)”. Kopš “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu” 2016. gada 3. numurā lasāmās VPP “EKOSOC-LV” projekta publikācijas par Latvijas demogrāfiskās attīstības problēmām ir pagājuši pieci gadi. Pašlaik ir pavērusies iespēja no jauna izvērtēt Latvijas demogrāfiskās attīstības virzību un migrācijas plūsmas. 2021. gada 1. janvārī notikusī tautas skaitīšana līdz ar inovācijām statistikā un Latvijas jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, ļauj izdarīt jaunus secinājumus. Latvijas, tāpat kā daudzu citu valstu, demogrāfisko attīstību 2020. un 2021. gadā ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.
Rakstu veido trīs nodaļas. Vispirms raksturotas ieviestās inovācijas iedzīvotāju uzskaitē un analīzē, kā arī jauninājumi 2011. un 2021. gada tautas skaitīšanu metodoloģijā. Nākamajā nodaļā aplūkots teritoriālo datu lietojums, lai raksturotu emigrācijas un iedzīvotāju skaita teritoriālās izmaiņas. Pielietojot nehierarhisko klasteru analīzi, ir identificēti četri novadu demogrāfiskās attīstības tipi. Noslēgumā parādīts individuālo datu lietojums un, saistot abās tautas skaitīšanās iegūto informāciju, analizēta demogrāfisko faktoru ietekme uz vecāku emigrāciju un mirstību ģimenēs ar bērniem.
