Apzinātas telpiskās attīstības politika ir vissvarīgākā sastāvdaļa pārejā uz jaunu tehnoloģisku un sociāli kulturālu dzīves veidu. Rakstā apskatīta telpiskās attīstības teorētiskās izpratnes problēma, kā arī autora koncepcija tās izpētē un pieeja attiecīgu politiku veidošanai.
Autors piedāvā nošķirt “attīstītas” sabiedrības, kas spēj mērķtiecīgi veidot savu telpu, un “neattīstītas”, kas spēj tikai pielāgoties spontānām izmaiņām savā telpā. Politiskā izpratnē telpiskās attīstības uzdevums ir ar kompleksu ietekmi uz sabiedrību nodrošināt stabilus, sistēmiskus un vienotus kopīgās dzīves aktivitātes veidojumus.
Rakstā izceltas divas telpiskās attīstības stratēģijas — revolucionārā un evolucionārā. Līdztekus tām autors piedāvā izmantot sabiedrības kultūras daudzveidības jēdzienu kā sociāli kulturālās vides analīzes instrumentu. Pēc autora uzskata, ir nepieciešams pētīt sociāli kulturālo vidi konkrētajā teritorijā kā unikālu sociālo prakšu apvienojumu, vēsturiski pašreproducējoties uz tipoloģisko kultūras modeļu bāzes — tradicionālā, modernā, komunikatīvā.
Autors secina, ka telpiskās attīstības stratēģijas, kas vērstas tikai uz vienu no kultūras modeļiem, noved pie tā, ka daļa iedzīvotāju telpiskās attīstības programmu īstenošanas politiku uztver kā sev svešu, un tas rada papildu spriedzi sabiedrībām transformācijas procesos. Tāpēc telpiskās attīstības projektu veidošanas procesā līdztekus sociālās telpas īpašību ekonomiskajiem pētījumiem nepieciešams veikt to kultūras modeļu izpēti, kas raksturīgi cilvēkiem, kuri to veido.
Autors uzskata, ka tādu sociālo prakšu harmonizēšana, kuras veidojas uz dažādu kultūras modeļu pamata un to ietvaros, ir viens no telpiskās attīstības politikas uzdevumiem un sabiedrības ilgtspējas faktors. Tāpēc kultūrpolitikai būtu jāparedz visaptverošs atbalsts visu kultūras modeļu attīstībai, pamatojoties uz kultūru dialogu. Dažādu veidu regulatori nodrošina sociālo komunikāciju un apmaiņu ģimenes un cilšu, kopienas integritātes, nacionālās valsts un globālo kopienu mērogā. Tādēļ viņu atbalsts ir nepieciešams sabiedrības atražošanai mūsdienu apstākļos.
