Rakstā aplūkota savvaļas daba pretstatā dārziem, autore pievēršas mītam un izrādei. Par pamatu ņemot Mikolaja Husovjana jaunlatīņu valodā sarakstīto dzejoli Carmen de statura feritate ac venatione bisontis (Krakovā, 1523. gadā; turpmāk Carmen), darbā pētīta Lietuvas lielkņaza galmā rīkoto sumbru medību tiešā un alegoriskā nozīme. Pētījums koncentrējas uz dzejolī aprakstīto epizodi — medību pasākumu, ko organizējis lielkņazs Aleksandrs (vald. 1492–1506). Dzejolī Carmen aprakstīts, kā viens no ievainotajiem dzīvniekiem uztriecies stabam, kas balstījis skatītāju platformu, un lielkņaziene Helēna (vald. 1495–1506) un viņas galma dāmas gandrīz nokritušas zemē. Papildināts ar liecībām no rakstītiem un vizuāliem avotiem, šis apraksts izvērsts medību izrādes verbālā attēlojumā, aprakstot izmantoto aprīkojumu un norisi.
Attiecībā uz šīs izrādes aktieriem — medniekiem un zvēriem — pētījumā minētas iespējamās alegoriskās nozīmes. Mūsdienu rakstīto avotu analīze ne tikai atklāj specifiskus lietuviešu medību ieradumus, bet arī parāda to, ka sumbru medības bija paredzētas tikai lielkņaza galmā. Tādēļ sīkāk apskatīta senā saistība starp medībām un militāro prasmi, un autore nonāk pie hipotēzes, ka Lietuvas lielkņazistē sumbru medības varēja uztvert kā sava veida turnīru starp bruņinieku un zvēru.
