Rakstā tiek pētīta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) kolekcijā esošo piecu alabastra reljefu vēsturiskā un mākslinieciskā nozīme. Šie 17. gadsimtā tapušie ciļņi ir vienīgie Latvijā saglabātie šāda veida dekoratīvās tēlniecības paraugi, un to izcelsme saistīta ar flāmu alabastra eksporta centru — Mehelenu. Pētījums izceļ reljefu vēsturisko kontekstu, tostarp Rīgas kā nozīmīgas ostas pilsētas lomu Baltijas jūras reģionā 16. un 17. gadsimtā, un sabiedrības pieprasījumu pēc mākslas un luksusa precēm. Detalizēti aprakstīti konkrēti reljefu sižeti un monogrammas, kas ļauj identificēt to izcelsmi un Mehelenas meistaru darbnīcas. Tiek analizēta arī reljefu ikonogrāfija un to saistība ar Vecās un Jaunās Derības sižetiem.
Rakstā apskatīta arī reljefu restaurācijas procesa uzsākšana, kas veikta sadarbībā ar Briseles Karalisko restaurācijas institūtu. Restaurācijas darbus vadīja restauratore Jana Lībiete, ņemot vērā alabastra specifisko raksturu un nepieciešamību pēc pieredzējušu speciālistu konsultācijām.
Raksts sniedz plašu ieskatu flāmu alabastra tēlniecības tradīcijās, tās izplatībā un ietekmē uz Eiropas mākslas tirgu, uzsverot šīs mākslas formas nozīmīgumu Latvijas un Baltijas reģiona kultūras vēsturē.
