Rakstā apskatīts reliģiskās brīvības princips Katoliskās Baznīcas izpratnē, kas balstās cilvēka kā personas cieņā. Šādu izpratni ir formulējis Vatikāna II koncils, un tā ir ieņēmusi paliekošu vietu Baznīcas dažādu līmeņu maģistērijā, kā arī Svētā Krēsla bilaterālajās un multilaterālajās diplomātiskajās attiecībās. Autors pievēršas koncila deklarācijas “Dignitatis Humanae” tapšanas vēsturei un pamatnostādnēm un izceļ Svētā Krēsla diplomātiskos centienus cilvēktiesību, jo īpaši reliģiskās brīvības, jomā. Tāpat tiek apskatītas iespējas un izaicinājumi, garantējot reliģisko brīvību un iestājoties par to, kā arī dažādas ar to saistītās iniciatīvas.