PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES

Reformācijas atbalstītājs tukumnieks Dītrihs Butlars (?–1537) un Cēsis

Atslēgas vārdi: Butlari, reformācija, Livonija, Prūsija
Raksta valoda: latviešu valodā

Livonija, kas ilgstoši atradās vācu kultūras ietekmē un bija pēdējais Vācu ordeņa cietoksnis, kļuva par pirmo zemi ārpus Vācijas teritorijas, kurā sāka izplatīties Mārtiņa Lutera idejas. Pateicoties tiešajiem sakariem ar rietumiem un novietojumam pie svarīga satiksmes ceļa, tā sauktā Gaišā ceļa, reformācijas idejas agri sasniedza Kurzemi un Tukumu (Tuckum). Tās guva atbalstu Livonijas lēņu vīru vidū, kas bija ieinteresēti mazināt katoļu baznīcas varu un iegūt mantojamā īpašumā bīskapu un Ordeņa apsaimniekotās zemes. Arī Tukuma ordeņa pils pārvaldītājs Dītrihs Butlars (Dietrich Buttlar, arī Diderick Butler, Puttler, ?–1537), kuram bija izlēņotas plašas zemes Tukuma, Kandavas un Siguldas novados, sajūsminājies par Lutera idejām, kļuva par jaunās kustības aktīvāko pārstāvi Kurzemē. 1532. gada 6. februārī Kurzemes lēņu turētāji, tā sauktie labie vīri, ar Dītrihu Butlaru priekšgalā noslēdza evaņģēlisku savienību ar Rīgas pilsētu.

Reformācija satuvināja daļu no Livonijas iedzīvotājiem ar viņu domubiedriem 1525. gadā dibinātajā Prūsijas hercogistē — pirmajā protestantiskajā valstī. Sarunas ar Prūsijas hercoga Albrehta (Albrecht von Brandenburg-Ansbach, arī Albrecht von Preußen, 1490–1568) padomniekiem acīmredzot pārliecināja Dītrihu Butlaru, ka jaunās ticības pārstāvju intereses Kurzemē un vispār Livonijā sakrīt ar Prūsijas hercoga interesēm. 1529. gada 4. janvārī Dītrihs Butlars kļuva par hercoga Albrehta algotu slepeno kalpotāju un aktīvu viņa interešu pārstāvi Livonijā, no Ordeņa viedokļa tātad — valsts nodevējs. Hercoga slepenajā dienestā Dītrihs Butlars iesaistīja arī citus augsta ranga bīskapa un Ordeņa kalpotājus.

Dītrihs Butlars atbalstīja hercoga Albrehta jaunākā brāļa Brandenburgas markgrāfa Vilhelma (Wilhelm von Brandenburg-Ansbach, 1498–1563) ierašanos Livonijā. Vilhelms bija izraudzīts par Rīgas arhibīskapa Tomasa Šēninga (Thomas Schöning, ?–1539) koadjutoru. 1530. gada 28. septembrī Dītrihs Butlars uzņēma Vilhelmu Tukumā. Šajā laikā Tukumā jau bija mācītājs — Evaņģēlija sludinātājs. D. Butlars iestājās par tiesiskām un saimnieciskām pārmaiņām Livonijā. Viņš ziņoja hercogam Albrehtam un viņa padomniekiem par notikumiem Livonijā, nodrošināja arī citu personu slepeno vēstuļu apmaiņu starp Prūsiju un Livoniju. Nereti vēstules nonāca Livonijas amatpersonu rokās.

1537. gada pavasarī (pirms 10. marta) pēc Kuldīgas (Goldingen) komtura Ernsta fon Minhauzena (Ernst von Münchhausen) pavēles Dītrihu Butlaru apcietināja un aizveda uz Cēsu pils (Wenden) cietumu. Tur tika ieslodzīts arī Tukuma evaņģēliskais mācītājs. Butlara un citu apcietināto aizstāvībai netika taupīti spēki no visietekmīgāko personu puses, tomēr Ordeņa mestrs Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps (Hermann von Brüggeney, gen. Hasenkampf, ?–1549), palika nepiekāpīgs. Pret Dītrihu Butlaru tika celtas vairākas apsūdzības. 1537. gada 17. aprīlī Dītrihs Butlars ordeņa amatpersonu un vasaļu klātbūtnē nopratināts un “brīvprātīgi darījis zināmu un atzinies” viņam inkriminētajos pārkāpumos. Viņš paziņoja, ka ir gatavs “piedalīties pret Livoniju vērstā naidīgā kampaņā”, jo viņš ir “pret šīs zemes pavaldoņiem un valdību un vēlas citu valdīšanu”.

Cēsu pils cietumā Butlars piedzīvoja “spīdzināšanu un citus smagus pasākumus” un mira laikā starp 1537. gada 4. un 21. augustu. Vārdā nenosauktais Tukuma evaņģēliskais mācītājs miris jau pirms 1537. gada 8. maija. Butlara muižas, ieskaitot Šlokenbeku, tika konfiscētas, 1541. un 1544. gadā Ordeņa mestrs Brigenejs tās izlēņoja Pērnavas komturam Dītriham fon Šenkingam (Dietrich von Schencking, ?–pirms 1573). Dītriha Butlara vecākais brālis Piebalgas amtmanis Johans Butlars (Johann Buttlar) cēla pret to pretenzijas, taču bez panākumiem. Par sava pūra atgūšanu cīnījās arī Dītriha atraitne Elizabete, dzimusi fon Firksa (Elisabeth, geb. von Fircks, arī Ilßke Furxes), un viņas dēls Klauss fon Korfs (Klaus von Korff). Tiesas process par mantojumu turpinājās gadiem ilgi.

Līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšanos 1561. gadā un Augsburgas konfesijas atzīšanu par valdošo, Livonijā pēc 24 gadiem īstenojās pārmaiņas, par kurām iestājās un gāja bojā Dītrihs Butlars un Tukuma mācītājs.