PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES

Pierādījumos balstīta politika sociālajai ilgtspējībai

https://doi.org/10.53231/LZAV.21.3.6
Atslēgas vārdi: pierādījumos balstīta pieeja, lēmumu pieņemšana, politikas veidošana, sociālā ilgtspējība
Raksta valoda: angļu valodā

Sociālā ilgtspējība kļūst arvien nozīmīgāka daudzās pasaules valstīs, bet Latvijā jo sevišķi — arvien pieaugošā pensionēto iedzīvotāju īpatsvara, kā arī Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ, kad atklājās, ka liela daļa iedzīvotāju Latvijā nevar saņemt palīdzību ierobežota darba apstākļos, jo pirms tam sociālās iemaksas bijušas veiktas mazā apmērā vai nemaz. Tas arvien vairāk ietekmē sabiedrības kopējo noskaņojumu, kā arī iespaido valsts un reģionālo institūciju iespējas izpildīt pienākumus, kas noteikti likuma normās.

Šī raksta mērķis ir izpētīt iespējas stiprināt pierādījumos balstītas pieejas pielietojumu sociālās politikas veidošanas procesā Latvijā, lai nodrošinātu sociālo ilgtspējību.

Pētījumā izmantotās metodes ir zinātnisko publikāciju analīze, iepriekš veiktu pētījumu analīze, dokumentu analīze, ekspertu aptauja un tās rezultātu statistiskā analīze, lai identificētu galvenās problēmas un iespējas sociālās politikas veidošanas procesā, kā arī pierādījumos balstītas pieejas izmantošanā.

Aptaujas laikā eksperti novērtēja galveno ieinteresēto pušu nozīmīgumu sociālās politikas veidošanas procesā Latvijā skalā 1–10. Rezultāti parādīja, ka dažas no ieinteresētajām pusēm ir nozīmīgākas un vairāk ietekmē lēmumu pieņemšanu politikas veidošanas procesā nekā citas (ar aritmētisko vidējo no 4,14 līdz 9,43).

Papildus tam eksperti veica novērtējumu tam, cik lielā mērā sociālās politikas veidošanas procesā Latvijā šobrīd tiek pielietota pierādījumos balstīta pieeja skalā 1–10. Rezultāti parādīja, ka visos politikas veidošanas procesa posmos pierādījumos balstīta pieeja tiek pielietota lielā mērā (ar aritmētisko vidējo no 7,43 līdz 7,86).

Eksperti novērtēja arī dažādu politikas veidošanas aspektu ietekmi uz pierādījumos balstītas pieejas izmantošanu politikas veidošanas procesā skalā no –2 līdz 2. Rezultāti parādīja, ka vērtēšanai izvirzītie aspekti drīzāk rada priekšrocības nekā bremzē izmantot pierādījumos balstītu pieeju (ar aritmētisko vidējo no –0,29 līdz 1,57).

Noslēgumā autori noteikuši galvenās iespējas uzlabot pierādījumos balstītas pieejas pielietošanu sociālās politikas veidošanas procesā Latvijā.