Pētniecības biobankas ir bioloģisko paraugu un datu krātuves, kurām ir būtiska nozīme mūsdienīgas zinātnes infrastruktūras izveidē. To darbība ne vien dod iespēju veikt nozīmīgus pētījumus bioloģijā un medicīnā, bet arī rada virkni ētisku problēmu, kas saistītas ar biobanku donoru piekrišanas iegūšanu, personas datu aizsardzību, biobanku darbības caurskatāmību un risku un ieguvumu samēra izvērtēšanu. Tādēļ ļoti svarīgi ir nodrošināt ētiski un sociāli atbildīgu biobanku pārvaldību, lai aizsargātu biobanku donoru tiesības, veidotu ētikas vadlīnijas, risinātu problēmsituācijas un izstrādātu visu iesaistīto pušu vajadzībām atbilstošas rīcībpolitikas. Raksta mērķis ir, balstoties uz empīriskiem datiem, identificēt galvenās jomas sociāli un ētiski atbildīgas pētniecības biobanku pārvaldības nodrošināšanai Latvijā. Raksts ir balstīts uz projekta rezultātiem, kura ietvaros pētnieku grupa veica sabiedrības, biobanku donoru un zinātnieku aptaujas, kā arī 40 kvalitatīvas intervijas ar biobanku donoriem un zinātniekiem.