Šajā rakstā autore pievēršas parrēsijai Mišela Fuko darbos, norādot uz aspektiem, kas liecina par to, ka parrēsija, kuru Fuko eksplicīti un izvērsti skata savās vēlīnajās lekcijās Collège de France un Kalifornijas Universitātē Bērklijā, ir ieausta arī iepriekšējos un līdztekus lekcijām tapušajos darbos — “Uzraudzīt un sodīt” (Surveiller et punir, 1975), “Seksualitātes vēsture II. Baudu lietojums” (Histoire de la sexualité II. L’usage des plaisirs, 1984) un “Seksualitātes vēsture III. Pašrūpe” (Histoire de la sexualité III. Le souci de soi, 1984), kuros tā jēdzieniski neparādās.1 Aplūkojot Fuko parrēsijas analīzi un skatot to no patiesības, subjekta, varas jēdzieniem un to attiecībām, iespējams norādīt uz parrēsijas problemātikas iezīmēšanos minētajos Fuko darbos.
Menu
