PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES

Paradoksālās atšķirības pirmajos pēckara gados Latvijas un Lietuvas rūpniecībā veikto kapitālieguldījumu un migrācijas aspektā

Atslēgas vārdi: atšķirības, kapitālieguldījumi, pirmspadomju laika investīciju mobilizācija, migrācija, demogrāfiskā situācija
Raksta valoda: latviešu valodā

Gan pirmajos pēckara, gan arī nākamajos gados kapitālieguldījumi rūpniecībā okupētajās Baltijas valstīs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazāki nekā vidēji PSRS. 1940. gadā Lietuvā rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms tālu atpalika no saražotā rūpniecības produkcijas apjoma Latvijā un Igaunijā. Kad PSRS vadība pirmajā pēckara piecgadē (1946–1950) ieplānoja Latvijai un Lietuvai vienādus rūpniecības pieauguma tempus — pārsniegt 1940. gada līmeni par 80 procentiem, tas nozīmēja, ka materiālo labumu izteiksmē saražotās rūpniecības produkcijas palielinājumam Latvijā bija jābūt krietni lielākam nekā Lietuvā. Tieši pirmajos pēckara gados atšķirība starp Latvijā un Lietuvā saražoto rūpniecības produkcijas apjomu bija vēsturiski vislielākā visā šāda veida datu uzskaites laikā. Turklāt Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, rūpniecības produkcijas pieauguma plāns tika pārsniegts vairāk nekā divas reizes. Nedaudz vēlāk, ap 46.–50. gadu raksturīgais straujais atšķirību pieaugums rūpnieciskās produkcijas ražošanā Latvijā un Lietuvā pakāpeniski noplaka un jau piecdesmito gadu sākumā atšķirība sāka pakāpeniski samazināties. Sākotnējo Lietuvas atpalicību rūpniecības produkcijas ražošanā tikai daļēji noteica tas, ka investīcijas Lietuvas rūpniecībā pirmajā padomju pēckara piecgadē bija mazākas nekā Latvijā. Īpaši liela ietekme bija tam, ka Latvijā padomju okupācijas varas struktūrām bija iespējams izmantot vērienīgus pirmspadomju laika investīciju rezultātus rūpniecībā, pārņemot savā valdījumā kara neskartos rūpnieciskās ražošanas pirmspadomju pamatfondus, infrastruktūru, apdzīvojamās platības pilsētās. Fondu apguvei nepieciešamo darbaspēku ieguva, pieaicinot strādājošos no “vecajām” padomju republikām — ekonomiskos bēgļus no kolhoziem un citu kategoriju cilvēkus. Lietuvā līdzvērtīgu pirmspadomju investīciju rezultātu mobilizācijas iespēju rūpniecībā nebija. Tāpēc Lietuvā ieplūda daudz mazāk migrantu. Dzīves līmeņa kritums (ieskaitot vidējās apdzīvojamās platības samazinājumu pilsētās) Latvijā bija daudz krasāks nekā Lietuvā. Tas sekmēja dzimstības līmeņa straujāku samazināšanos Latvijā nekā Lietuvā. Tur dzimstība joprojām palika augsta, jo attīstītām valstīm raksturīgā dzimstības samazināšanās Lietuvā sākās vēlāk un noritēja ilgāk. Jau pirmās pēckara piecgades laikā (1946–1950) pirmspadomju rūpniecības investīciju rezultātu intensīvas izmantošanas iespējas Latvijā strauji samazinājās. Investīciju nepietiekamība bija jūtama visā turpmākajā PSRS pastāvēšanas laikā.