Ābelenes novads rakstītajos avotos minēts 1224. gada līgumā par latgaļu Adzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni, pie tam bīskapa daļā palika četri novadi: Berezne, Pornuve, Ābelene un Abrene. Vēl reizi Ābelene minēta Livonijas mestra 1416. gada 23. augusta rakstā virsmestram par iespējamo zemju apmaiņu starp ordeni un bīskapu. Ābelenes novada centru vēsturnieki diezgan vienprātīgi lokalizē Baltinavas Obeļovā. Līdzās, Puncuļovā, ir divi, šķiet, hronoloģiski atšķirīgi pilskalni un latgaļu līdzenie un uzkalniņu senkapi.
Jaunus materiālus Ābelenes novada centra lokalizēšanai ir sniegusi aerolāzerskenēšana (LIDAR — Light Detection and Ranging). 2019. gadā netālu no Obeļovas tika atklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni. Pilskalni situēti uz diviem līdzās esošiem reljefa izcēlumiem; viss plašais reljefa izcēlums zināms kā Zvonu (Zvanu) kalni.
Svātiunes pilskalns I virs tuvākās apkārtnes izceļas par 10–15 m. Pilskalnu ap 3–4 m zem plakuma līmeņa ietver mākslīgi veidota terase. DR pusē starp terasi un plakumu izveidots izlīdzināts, ap 10 m plats trīsstūrveida izvirzījums. Pilskalns DA pusē ar pāržmaugu pieslēdzas Svātiunes pilskalnam II. Pāržmauga šaurākajā vietā pārrakta ar ap 2 m dziļu grāvi. Mazintensīvs kultūrslānis jaušams visā pilskalna ap 35 x 25 m lielajā plakumā.
Svātiunes pilskalns II ir ap 15–20 m augsts norobežots kalns. Ap 4 m zem plakuma to ietver ap 3–4 m plata terase. Zem pirmās terases kalna D un A nogāžu vidusdaļā ir otra, ap 2–3 m plata terase. Ar abām terasēm ir nodalīta zemes mēle uz DR no pilskalna. Pa pilskalna Z nogāzi slīpi uz augšu ved uzejas vieta. Pilskalna plakums ir ap 30 x 20 m liels.
Abi Svātiunes pilskalni ir ievērojami, labi nocietināti, to izveidē ieguldīts liels darbs; abi pilskalni saslēdzas vienā nocietinājumu sistēmā. Pilskalniem tuvējās sādžas, ezera un kāda kalna nosaukums ir saistīts ar vārdu “svēts”.
Ābelenes novada centra noteikšanā galvenais ir Obeļovas sādžas nosaukums, kas līdzīgs senajam novada nosaukumam. Par Ābelenes centram atbilstošo uzskatītais Puncuļevas pilskalns atrodas ap 2 km attālumā uz A no Obeļovas, jaunatklātie Svātiunes pilskalni — ap 1,5 km uz DR no Obeļovas. Svātiunes pilskalnu izteiktie nocietinājumi vedina uzskatīt tos par pilskalnu laikmeta pēdējā posma nocietinājumiem. Divu vai vairāku pilskalnu novietojums tuvu citam pie cita arī ir pazīme vietas centralitātei.
Ābelenes gadījumā var iedomāties, bet ne pierādīt šādu notikumu secību: sākumā tika apdzīvots un kā pilskalns izmantots nelielais Puncuļovas Alotāju kalns, tad, pieaugot cilvēku skaitam, centrālo vietu uz ilgāku laiku ieņēma Puncuļevas pilskalns ar tam atbilstošajiem diviem kapulaukiem, bet centralitātes noslēdzošais etaps bija cietokšņveida Svātiunes pilskalni, kuros nocietinājumi, iespējams, pastāvēja samērā neilgu laiku. Iespējams, ka Svātiunes pilskalni atradās Ābelenes novada vai varbūt vēl plašākas teritorijas sakrālajā zonā — līdzās Svētiunes sādžai, ezeram un Svātajam (Svētajam) kalnam.
