PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES

Paliatīvā aprūpe: cilvēks izņēmuma stāvoklī

https://doi.org/10.53231/LZAV.22.1.6
Atslēgas vārdi: biopolitika, paliatīvā aprūpe, izņēmuma stāvoklis, kailā dzīvība
Raksta valoda: latviešu valodā

Paliatīvā aprūpe kā sistēma nespēj palīdzēt visiem, kuriem tas Latvijā ir nepieciešams. Sistēma nereti uzliek papildu ciešanu un pazemojumu slogu nedziedināmi slimajam vai mirstošajam cilvēkam, ietekmējot viņa attiecības ar nāvi. Cilvēks kļūst par sistēmas uzstādījuma un izpildījuma pretrunu upuri. Vien 2021. gada rudenī Latvijā radīta pirmā iespēja valsts finansētas hospisa pilnvērtīgas aprūpes saņemšanai mājās. Raksta mērķis ir aplūkot Latvijas paliatīvās aprūpes problemātiku Džordžo Agambena biopolitikas teorijas kontekstā un izgaismot izņēmuma stāvokļa, kailās dzīvības un nometnes fenomenu klātesamību, lai palīdzētu izprast un tuvotos to cēloņsakarību un pretrunu apzināšanai sistēmā, kas nosaka pacienta un tuvinieku dzīves kvalitāti un izstumj tos nenoteiktības zonā. Biopolitiku var skatīt kā dzīvības iekļaušanu politiskajā dimensijā. Agambena teorija piedāvā cilvēka dzīves filosofiskā tuvinājumā šķetināt biopolitikas procesu ietekmi uz ikdienas norisēm un palīdzēt izprast kopsakarības, kas lokāli ietekmē paliatīvās aprūpes sistēmu un neizārstējamu pacientu dzīvi. Apzinot un izzinot vai vismaz tuvinoties problēmu un to cēloņu identificēšanai, var rast konceptuālo pamatu turpmākai diskusijai un skaidrināt ceļu jaunai politikai, kas paliatīvajai aprūpei ļautu piepildīt tās būtību — apstiprināt cilvēka dzīves vērtību un rūpēties par pacienta dzīves kvalitāti līdz viņa nāvei, nepieļaujot cilvēka atcelšanu. Paliatīvā aprūpe ir tā dzīves teritorija, kurā padziļināts ētisks aplūkojums atbilstu Agambena rosinātajiem meklējumiem.