2018. un 2019. gadā, pateicoties aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR (Light Detection and Ranging) datu publiskai pieejamībai, Latvijā atklāti 37 jauni pilskalni. No tiem divi — Madonas novadā.
Sauleskalna pilskalns ir labi izveidots, ap 10 m augsts, ar vaļņiem, terasi, grāvi un aprakumu norobežots nocietinājums. Kultūrslānī atrasta ar apmēram 8./9.–10./11. Gadsimtu datējama bezripas keramika. Ap kilometru uz ZA atrodas labi zināmais Aronas pilskalns.
Dreimaņu pilskalns ierīkots stāvā, 20–25 m augstā grēdā, kas norobežota ar vaļņiem, grāvjiem, terasēm un aprakumu. Pilskalna kultūrslānī atradumus pagaidām nav izdevies iegūt. Ap 1,4 km uz DR atrodas pazīstamais Mārcienas pilskalns.
Mārcienas novads 13. gadsimta sākumā bija viens no Jersikas valsts pilsnovadiem. No Franciska de Moliano 1312. gada nopratināšanas protokola zināms, ka lietuviešu sirotāji Rīgas arhibīskapam piederošo Mārcienas pili (castrum Marxne) nodedzinājuši, saņēmuši laupījumu un nokāvuši 500 cilvēku. Tā kā Mārcienā nav bijusi celta mūra pils, tad šī liecība liek saprast, ka vēl 13.–14. gadsimta mijā Mārcienā bijusi vietējā latgaļu feodāļa pārvaldīta koka pils, kuru ir mēģināts lokalizēt gan Aronas, gan Mārcienas pilskalnā.
Jaunatklātie un iepriekš zināmie pilskalni veido divus pilskalnu pārus, kas norāda uz šo abu vietu zināmu centralitāti, bet tas diemžēl nedod pamatu vienu vai otru no tām uzskatīt par castrum Marxne.