Lindes–Birzgales luterāņu baznīca: padomju laikā iznīcināto kultūrvēsturisko vērtību izpēte

Atslēgas vārdi: Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas vēsture, kultūras mantojums, lauku kultūrvēsturiskās vides izpēte
Raksta valoda: latviešu valodā

Bagātais Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums prasa aizvien padziļinātāku apkopošanu, izpēti, jaunu datu un materiālu inventarizēšanu, kā arī popularizāciju. Īpaši nozīmīga ir nesenā pagātnē zudušo vērtību apzināšana, tādejādi pievēršot uzmanību 20. gadsimta 50.–70. gadu notikumiem, kad padomju varas sankcionētas tika postītas baznīcas un iznīcināta to iekārta. Par šiem notikumiem detalizēta informācija joprojām nav apkopota, nav plaši pieejamas ziņas par tām milzīgajām mākslas vērtībām, kas tika iznīcinātas un izlaupītas. Nozīmīgs materiāls par šī laika notikumiem glabājas Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centrā. Viena no tādām baznīcām bija Lindē, Birzgalē, kura celta 18. gadsimta 30. gados. Vēlāk nedaudz pārbūvēta, pārcietusi abu Pasaules karu laiku, tā tika nojaukta 1965. gadā. Pirms tam baznīca vairākkārt tika postīta un demolēta tās iekārta un inventārs. Bojā gāja 18.  gadsimta altāris, kungu ložas, soli, ērģeles u. c.
Šajā rakstā mēģināts atspoguļot visu pieejamo informāciju par zudušo Lindes Birzgales luterāņu baznīcu, tās arhitektūru, vēsturi, personām, kas saistītas ar dievnamu un sakrālās mākslas vērtībām. Dievnama izpēte liecina, ka 1965. gadā bojā gājis izcils 18. gadsimta koka sakrālās arhitektūras piemineklis, iznīcinātas nozīmīgas kultūrvēsturiskas un mākslas vērtības. Jau 1932. gadā baznīca ar iekārtu tika ņemta valsts aizsardzībā, līdzīgi kā tas bija Apriķos, Lestenē, Turaidā un citur.