PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES

Menu

Latvijas nacionālo minoritāšu sākotne, 1918–1922

Atslēgas vārdi: etniskās un nacionālās minoritātes, mazākumtautību tiesības, demokrātiskas valsts nacionālā politika
Raksta valoda: latviešu valodā

Raksts veltīts Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 17. novembra Politiskās platformas lēmumam par nacionālo minoritāšu tiesību atzīšanu Latvijā. Saturs veidots notikuma atcerei, un ir sava veida pārdomas par 1918. gada 18. novembrī dzimušās Latvijas Republikas politikas pirmajiem pasākumiem sadarbības veicināšanai ar mazākumtautībām. To ievadīja aicinājums piedalīties valsts politiskajā dzīvē, līdzdarboties pārvaldē un aizsardzībā.

Lielas grūtības radīja Baltijas vāciešu konservatīvo politiķu nevēlēšanās pieņemt minoritātes statusu, viņu tieksme dibināt Latvijā provācisku multietnisku valstiskumu. Tas radīja asu konfliktu, kuru atrisināja 1919. gadā pēc vācu militāro vienību sakāves. Vācbaltieši tad atzina nacionālo Latvijas valsti.

Ebreju un krievu partijas samērā ātri iekļāvās latviešu nācijas nodibinātajā Republikā. 1920. gadā demokrātiski varēja notikt Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanas. Minoritāšu pārstāvji piedalījās 1922. gada Konstitūcijas sagatavošanā. Tāds bija sākuma fināls.