Kopš 18. gadsimta beigām dārzkopība kļuva ne tikai par estētisku, arhitektūras un botānisku, bet arī komerciālu parādību. Visās Eiropas valstīs arvien vairāk tika ierīkoti dārzi pieprasīto augu audzēšanai pārdošanas nolūkos. Lai piesaistītu dažādus pircējus, 19. gadsimta komerciālie dārznieki izmantoja sludinājumus un izglītojošu literatūru, lai ieviestu ideju, ka dārzkopība un puķkopība ir viegla, patīkama un piejama nodarbe, ko katrs var veikt savā lauku vai pilsētas īpašumā. Viļņas iedzīvotāji varēja nopirkt stādus gan no vietējiem piegādātājiem, gan no Drēzdenes, Hanoveras, Kēnigsbergas, Ļvovas, Maskavas, Parīzes, Rīgas, Štutgartes, Varšavas un Vīnes dārzniekiem. Daži no viņiem pat ieradās Viļņā, ierīkoja nelielus komerciālos dārzus un sāka aktīvi piedalīties pilsētas ainavas veidošanā.
19. gadsimtā visu veidu dārzkopības materiālu piegāde Viļņā radikāli pieauga, tas rosināja iedzīvotājus ieviest jaunus ieradumus un mainīja gan pilsētas privātās, gan publiskās vides ainavu. Komerciālā dārzkopība rosināja dažādu jauninājumu ieviešanu 19. gadsimta Viļņas kultūrainavā: augu audzēšanu dzīvokļu iekšienē, apkārt ēkām, pilsētas vēsturiskajos skvēros un jaunierīkotu ielu malās.
Rakstā izmantoti sludinājumi tālaika avīzēs, augu katalogi, populāri dārzkopības un puķkopības izdevumi, arhīvu dokumenti un ikonogrāfiski avoti, apskatīta 19.–20. gs. Komerciālās dārzkopības ietekme iekšējās (māju interjeri) un ārējās (publiskās platības) Viļņas pilsētas ainavas izmaiņās. Rakstā minēti vietējo un ārzemju komerciālo dārznieku vārdi un norādīti viņu darbības periodi.
