Kārļa Baloža apjomīgajā darbā Der Zukunftsstaat (1898) ierosināts, ka valsts nopērk privātos ražošanas līdzekļus — ražotnes un fermas — un tās aizstāj ar lielformāta valstij piederošām konveijera rūpniecības ražotnēm. Viņš cerēja, ka uz šāda pamata varēs nodrošināt godīgu nacionālā ienākuma sadali.
Baloža ekonomiskais mantojums man atgādina par cienījamo latviešu ķīmiķi Paulu Valdenu. Balodis atstāja pirmos izmaksu–izlaides analīzes piemērus bez lineārās algebras izmantošanas. Modri Šmulderu ļoti ietekmēja Baloža statistiskās prasmes.
Vox populi nav nozīmes tajā, kas zinātnē ir svarīgs. Šī iemesla dēļ esmu priecīgs, ka mūsdienās latvieši ir novērtējuši Baloža paliekošo un nozīmīgo devumu. Tomēr, par nožēlu, latvieši nav vēlējušies iztulkot viņa Der Zukunftsstaat. Varbūt tas tomēr kaut kad notiks.
