Ikonas, ticība un grēki: kā 21. gadsimta hiphopa dzejnieki izmanto reliģisku valodu savos nolūkos

https://doi.org/10.53231/LZAV.22.2.4
Atslēgas vārdi: popkultūra, garīgums, sekularizācija, hiphops
Raksta valoda: latviešu valodā

Rakstā tiek izpētīta popkultūras tekstu reliģiska funkcija, izmantojot latviešu un krievu hiphopa mūziķu dziesmu tekstus par piemēru reliģijas eksistenciālas un hermeneitiskas funkcijas izpausmei. Popkultūra tiek saprasta kā jēga un vērtība, kuru patērētāji piešķir masveidā ražotajiem un izplatītajiem popkultūras tekstiem, kas ir kino, mūzika, literatūra, televīzija, videospēles un citi masu kultūras produkti.

Šis jēgas veidošanas process līdzās garīguma uzplaukumam Rietumu pasaulē izaicina reliģijpētniecības sekularizācijas paradigmu un demonstrē reliģiozitātes transformāciju iepretī tās izzušanai. Reliģija un kultūra paliek paradoksālajās attiecībās ar savstarpējo ietekmēšanos un mijiedarbību.

Hiphopa tekstu analīze demonstrē, ka reliģiskas leksikas lietojums tajos līdzinās garīguma pieejai reliģiskiem avotiem ar individuālistisku un uz personīgu pieredzi balstītu nozīmi, bet šīs leksikas klātbūtne liecina par reliģijas hermeneitiskas un eksistenciālas funkcijas klātbūtni popkultūras tekstos. Popkultūras teksti runā par jēgu, vērtību un pilda reliģisku funkciju.