Pēc komunistu reokupācijas 1944. gadā Latvijas iedzīvotājiem un tās baznīcai bija jāizvēlas, kādu attieksmi — kolaborāciju, nodevību vai pretestību — pret to ieņemt. Rakstā īpaša uzmanība veltīta garīdznieku — partizānu atbalstītāju — rīcības iespējamajiem teoloģiskajiem motīviem un to analīzei. Bibliskais uzskats ir principiāli pretējs un nesavienojams ar komunistisko, kas arī noteica dažu drosmīgu garīdznieku izšķiršanos dažādā veidā palīdzēt nacionālo partizānu kustībai.