Filozofi un intelektuālā atmoda Latvijā: no Latgales nākušie

Atslēgas vārdi: Latgale, filozofija, teritoriālā domāšana, Konstantīns Raudive, Roberts Avens (Mūks), Staņislavs Ladusāns, Augusts Milts, Pēteris Laizāns, Pēteris Zeile
Raksta valoda: latviešu valodā

Rakstā ir skaidrota filozofijas rašanās, vieta un nozīme vienā no Latvijas novadiem — Latgalē. Ņemot vērā Latgales attīstības vēsturi, tiek pamatota filozofijas vēlīnā rašanās šajā reģionā. Filozofijas saiknes uzrādīšanai ar noteiktu teritoriju ir izmantoti ģeofilozofijas (Frīdrihs Nīče, Žils Delēzs) un etnofilozofijas (Donna Haraveja, Jūlija Kristeva) koncepti. Filozofiskās domāšanas aizsākumi Latgalē ir saistāmi ar 20. gadsimta pirmo pusi, bet tās uzplaukums — ar šī gadsimta otro pusi, un konkrēti, ar Filozofijas nodaļas nodibināšanu Latvijas Universitātē (tajā laikā — Latvijas Valsts Universitātē), kad par pasniedzējiem sāk strādāt vairāki no Latgales nākušie filozofi — Pēteris Laizāns, Augusts Milts, Pēteris Zeile, Aloizs Strods. Starptautisku atzinību ir guvuši arī pēc Otrā pasaules kara trimdā dzīvojošie filozofi — katoliskais metafiziķis Staņislavs Ladusāns un netradicionālās Rietumu un Austrumu reliģiskās pieredzes apcerētājs Roberts Avens (Mūks). No Latgales nākušo, Latvijā dzīvojošo filozofu galvenie darbi ir veltīti Latvijas — Latgales ideju un kultūras vēsturei, ētikai, estētikai un reliģijas filozofijai.