Aktuālajās debatēs par filozofijas metodoloģiju domu eksperiments tiek atpazīts kā viens no visplašāk izmantotajiem un vienlaikus strīdīgākajiem filozofa izziņas rīkiem. Ievērojamu izaicinājumu domu eksperimentu sniegto rezultātu uzticamībai un atkārtojamībai ir metis eksperimentālās filozofijas projekts, kura ietvaros, balstoties socioloģisku metožu rezultātos, izskan secinājums, ka filozofisku domu eksperimentu izsauktie intuitīvie spriedumi ir nestabili (t.i., variējot nebūtiskām domu eksperimenta niansēm, variē intuitīvā sprieduma saturs) un tātad — neuzticami. Šī raksta mērķis ir duāls: pirmkārt, aizstāvēt domu eksperimentēšanas metodiku no eksperimentālās filozofijas kritiskajiem apsvērumiem, argumentējot, ka tajos lietotais intuīciju stabilitātes kritērijs balstās vienkāršotā un nepamatotā izpratnē par domu eksperimentēšanu, un pilnīgāka izpratne par šo metodiku gūstama, atsaucoties uz paša domu eksperimenta stabilitāti. Otrkārt, izmantojot šajā aizstāvībā izstrādātos jēdzieniskos rīkus, īpaši domu eksperimenta stabilitātes kritēriju un nojēgumu attiecībām starp domu eksperimentu un argumentu, tiek piedāvāts atbilstošāks skaidrojums domu eksperimentēšanas metodikai.
Menu
