COVID‑19 pandēmijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Atslēgas vārdi: Covid‑19 pandēmija, ekonomiskā ietekme, krīze, Latvijas tautsaimniecības augsme
Raksta valoda: latviešu valodā

Rakstā analizēta Covid‑19 pandēmijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību līdz 2021. gada februārim. Rakstam ir divas daļas. Raksta pirmajā daļā atspoguļoti Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas organizētās aptaujas par pandēmijas ietekmi rezultāti. Aptaujas mērķis bija noskaidrot dažādu organizāciju vadītāju,darbinieku un ekspertu priekšstatu par pandēmijas radīto ekonomisko iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību un vēlamo tautsaimniecības attīstības scenāriju pēc pandēmijas. Aptauja veikta no 2020. gada 21. aprīļa līdz 30. aprīlim, tas ir, laikā, kad jau bija izsludināta un pagarināta ārkārtējā situācija un izteiktas trauksmainas prognozes par pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un atsevišķām tās nozarēm, bet nebija izskanējuši draudi par pandēmijas otrā un trešā viļņa iespējamību. Aptaujas rezultāti liecina, ka aptaujas laikā dalībnieku (atbildējušo organizāciju vadītāju, darbinieku un ekspertu) reakcija uz pandēmijas radīto ietekmi bija savaldīga un optimistiska. Raksta otrajā daļā pandēmijas ietekme analizēta, pamatojoties uz pieejamajiem statistikas datiem. Izvērtēta ne tikai pandēmijas pirmā viļņa (2020. gada pavasaris) ietekme, bet arī otrā viļņa (sākās 2020. gada rudenī)  ietekme, ciktāl to atļauj datu pieejamība. Iegūts apstiprinājums, ka pandēmijas pirmā viļņa laikā tautsaimniecības attīstība, izņemot atsevišķas nozares un ārējo tirdzniecību, bija stabila un, kaut arī augsmes temps šo nozaru ekonomiskās lejupslīdes ietekmē samazinājās, nopietni krīzes draudi nepastāvēja. Jau 2020. gada rudenī Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskie rādītāji uzlabojās. Pandēmijas otrā viļņa laikā tās ietekme, ciktāl tā bija novērtējama līdz 2021. gada februārim, bija jūtamāka, bet ne kritiska. Pandēmijas trešais vilnis raksta sagatavošanas brīdī vēl nebija sācies, bet valsts gatavojās tā saņemšanai.