Pēdējā laikā Latvijā termina “dzimums” vietā nereti tiek lietoti vārdi sociālais dzimums, genders vai latviskots — dzimte. Šo vārdu lietojums un lietderības pamatojums ir izraisījis valodnieku iebildumus gan bioloģiskā, gan filozofiskā izpratnē. Vai šie iebildumi ir tiešām pamatoti, vai tā ir tikai nevēlēšanās pieņemt jauno un turēšanās pie novecojušā? Tālākajā tekstā analizēsim cilvēka bioloģisko un sociālo mijiedarbību reprodukcijas nodrošināšanas norisēs, tajā skaitā ģimenes funkcijās. Apskatīsim terminu “dzimums” un “genders/dzimte” pielietojuma sfēras un sekas, kādas rodas šo terminu brīvas interpretācijas rezultātā.