Attīstības palīdzības apjoma pieaugums ANO dalībvalstīm tiek plaši uzskatīts kā metode, lai nodrošinātu attīstības valstu balsis ANO Drošības padomes — visietekmīgākās institūcijas globālā miera un drošības jomā — nepastāvīgo locekļu vēlēšanās. Latvija ir pieteikusi savu kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietai 2025. gada vēlēšanās uz termiņu no 2026. līdz 2027. gadam, un arī Latvijas attīstības palīdzības finansējuma apjoma palielinājums ir ticis oficiāli minēts kā viens no potenciāli nozīmīgākajiem veiksmes faktoriem vēlēšanās. Rakstā iztirzāts minētais pieņēmums, un tā pētnieciskais mērķis ir noteikt, vai ANO Drošības padomes vēlēšanu praksē attīstības palīdzības finansējuma apjoms korelē ar pozitīvu rezultātu vēlēšanās un tādējādi var tikt uzskatīts par ekonomiskās ietekmes faktoru. Pētījumā aprēķinu veikšanai pielietots diskrētās izvēles modelis un analizēti ANO Drošības padomes vēlēšanu dati pēdējo desmit gadu ietvarā (2010–2020), kā arī attīstības palīdzības finansējuma apjomi, kas novirzīti mazāk attīstītajām ANO dalībvalstīm gan no ievēlēto, gan neievēlēto kandidātvalstu puses. Pētījuma rezultāti plaši izplatīto pieņēmumu neapstiprina. Lai arī kandidātvalstu aktivitātes attīstības palīdzības sniegšanā var tikt uzskatītas par faktoru, kas norāda uz šo valstu integrācijas līmeni ANO darbā un vērtībās, to sniegtās attīstības palīdzības apjoms nekorelē ar veiksmi ANO Drošības padomes vēlēšanās un tādējādi nav uzskatāms par mainīgo lielumu, kam piemistu būtiska ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.