Rakstā aplūkota arheoloģiskā materiāla izmantošana latviešu jauniešu subkultūrās. Subkultūrai, līdzīgi kā tradicionālajai kultūrai, ir savas vērtības, kas atšķiras no tradicionālās
kultūras vērtībām. Atbilstoši konkrētās subkultūras vērtībām šādas grupas dalībnieki izvēlas savus varoņus, rituālus un simbolus. Metālistu subkultūras ideoloģijas pamatā ir pagānisms. Ziemeļeiropā šīs subkultūras ideoloģisko bāzi veido senā ģermāņu mitoloģija, un tās ārējās izpausmes ir tā sauktie Tora āmura amuleti, rūnas, Tkrekli ar vikingu dzīves ainām.
Lietuvā un Latvijā skandināvu mitoloģijas ietekme nav liela, galvenokārt tā izpaužas skandināvu senlietu atdarinājumu, īpaši Tora āmura, nēsāšanā. Skandināvu mitoloģijas vietā
šeit ir izplatīts baltu pagānisms, plaši izmantoti Latvijas sentautu arheoloģisko priekšmetu atdarinājumi: piekariņi, saktas, gredzeni, lai gan liela daļa no tā aizgūta no Baltijas somiem
piederīgās lībiešu 10.–13. gadsimta kultūras.
Citās jauniešu subkultūrās arheoloģisko priekšmetu atdarinājumus izmanto retāk. Atzīmējams, ka subkultūrām piederīgie bieži izrāda interesi par senatni, piedalās arheoloģiskajos izrakumos. Jau 20. gadsimta 70. gados, kad hipiju subkultūras iespaidā arī Latviju sasniedza “zaļās idejas”, vairāki hipiju idejām simpatizējoši jaunieši piedalījās Jāņa Graudoņa vadītajos arheoloģiskajos izrakumos Ikšķilē (1968, 1972–1975).
Mūsdienu Latvijā ir populāras vairākas t. s. “dzīvās vēstures” grupas, kuru dalībnieki cenšas iejusties senajā vidē. 20. gadsimta 90. gadu vidū pirmo šādu grupu ar nosaukumu “Senās vides darbnīca” izveidoja metālmākslinieks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja restaurators Āris Alsiņš. Šo grupu sastāvā mēdz iekļauties gan profesionāli arheologi, etnologi, gan jaunieši no subkultūrām, īpaši metālisti. Viņus apvieno ne tikai interese par smagā metāla mūziku, bet arī identitāte, kuras pamatu veido lepnums par baltu sentautu vēsturi, zaļā domāšana, pagānisms. Šīs vērtības uztur tāda pazīstama smagā metāla grupa kā “Skyforger”.