Aleksandra Čaka laiks Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (Rīga, Viru, Saranska, 1911–1920)

Atslēgas vārdi: Aleksandrs Čaks, Rīgas Aleksandra ģimnāzija, mācības, literārās intereses
Raksta valoda: latviešu valodā

Latviešu dzejnieks Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, 1901–1950) ieņem nozīmīgu vietu latviešu literatūras vēsturē. Dažādos laikos zinātnieki pievērsušies A. Čaka daiļrades pētniecībai, uzsverot viņa lomu un vietu modernās dzejas attīstībā Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados. A. Čaka personības un daiļrades izvērtēšanai savus pētījumus veltījuši vairāki ievērojami 20. gadsimta literatūrzinātnieki, piemēram: Arnolds Būmanis (1931–1982)“Ar sirdi Rīgas torņos” (1976), Milda Grīnfelde (1909–2000) un Valdis Rūmnieks (dz. 1951) “Kāpēc es esmu Čaks?” (1988), Silvija Radzobe (dz. 1950) “Brošūra par manu naidu” (1990) un ““Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks” (2017). Ir izdoti A. Čaka darbu apkopojumi — 1961. gadā Ojāra Vācieša (1933–1983) sakārtojumā iznāca “Aleksandrs Čaks. Izlase” divos sējumos. No 1971. gada līdz 1976. gadam “Aleksandrs Čaks. Raksti” A. Būmaņa sakārtojumā, zinātniski izstrādāts un apjomīgs A. Čaka literārais mantojums ar V. Rūmnieka komentāriem —“Aleksandrs Čaks. Kopoti raksti” 6. sējumos iznāca no 1991. līdz 2007. gadam. 2010. gadā, Latvijā pieejamajos dokumentos balstīts, V. Rūmnieka un A. Miglas (dz. 1940) biogrāfiskais romāns “Čaks”, kas deva skatījumu uz vēsturisko laiku, politisko situāciju, kādā dzīvoja un strādāja A. Čaks. Mazāk pētījumu bijis saistībā ar A. Čaka kā personības attīstību, viņa izglītības laiku, darba vietām, interesēm ārpus literatūras.

Čaks pats nav rakstījis atmiņas par mācību laiku Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, tāpat nav saglabājušās dzejnieka atziņas vai vērtējums par vēsturiski sarežģīto un ekonomiski smago laika posmu no 1911. gada līdz 1920. gadam, kas iezīmēja viņa pusaudža gadus, kad A. Čaks bija Rīgas Aleksandra ģimnāzijas audzēknis, tādēļ skolas un pedagogu raksturojumam izmantotas A. Čaka skolasbiedru — Sāmuela Reinberga (Samuel Reinberg, 1897–1966), Fēliksa Cielēna (1888–1964) un Uga Skulmes (1895–1963) atmiņas. Pētījums par A. Čaka laiku Rīgas Aleksandra ģimnāzijā publicēts grāmatā “Atmiņu spogulī” (2017), kurā iezīmēts A. Čaka ģimnāzista laiks, tomēr, ņemot vērā 2019. gada aprīlī zinātniski pētnieciskās ekspedīcijas rezultātā iegūtos dokumentus no Mordovijas Novadpētniecības un Penzas Literatūras muzeju krājumiem, publicētajā pētījumā konstatētas faktoloģiskas kļūdas, kas, izmantojot jauniegūto informāciju, novērstas. Pētījums dod jaunu informāciju par A. Čaka mācību laiku Saranskā un Penzā, Krievijā.