Rakstā īsi raksturoti tie latviešu komponisti, kuri pirmajā pēckara piecgadē Vācijā nonāca Rietumeiropā valdošā mūzikas novatorisma iespaidā, izjuta nepieciešamību savā mūzikā iet līdzi laika garam, tomēr saglabājot nacionālu īpatnību. Nobriedušajiem komponistiem sava stila izmainīšana novatorisma vārdā bija problemātiska, bet jaunie, kuri savu ceļu tikai uzsāka, lielākoties ātri un auglīgi adaptējās Eiropas mūzikas atmosfērā, tās modernismā un cēla latviešu skaņumākslas prestižu pasaulē.