PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES

Menu

Notikumi zinātnes dzīvē. LZA Vēstis, A daļa. 2020. gads 74. sējums 4. numurs

Viduslaiku hronikas tulkojums latviešu valodā

Enns Tarvels

Enna Tarvela apcerējums par latviešu arheologa un vēsturnieka, akadēmiķa Ēvalda Mugurēviča no latīņu valodas tulkoto un komentēto Vartberges Hermaņa Livonijas hroniku (Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae). Raksta autors izsaka atzinību gan Ē. Mugurēvičam, gan visiem Latvijas vēstures pētniekiem par nozīmīgu viduslaiku vēstures avotu un hroniku tulkojumiem, padarot tās lietojamas plašam interesentu lokam, kā arī papildinot tekstu ar bagātīgiem
komentāriem, avotu citējumiem un attēliem. Igauņu vēsturnieks īpaši atzīmē akadēmiķa Ē. Mugurēviča ieguldījumu, precizējot un papildinot hronikas autora sniegto informāciju ar jaunāko laiku arheoloģijas un vēstures faktiem.
Enns Tarvels ir igauņu viduslaiku vēsturnieks, profesors, daudzu Livonijas vēstures avotu tulkotājs un komentētājs.

Ilgonis Bērsons un viņa laiks

Raita Karnīte

Rakstā pārlapota izcilā literatūrzinātnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora Ilgoņa Bērsona 2019. gadā iznākusī grāmata “Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīv dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos”. Neskatoties uz personīgo stāstu un dienasgrāmatas formu, grāmatai ir liela sabiedriska nozīme, jo tā atspoguļo un raksturo svarīgu laikposmu Latvijas valsts vēsturē – 1947–1990. gadus

Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē

Brigita Baušmane

Raksts ir recenzija par Benitas Laumanes 2019. gadā iznākošu grāmatu “Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē”. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem, kad B. Laumane latviešu valodniecībā pavēra jaunu lapu — leksikas (tostarp dialektālās) vispusīgu apzināšanu un izpēti atsevišķu tematisko grupu ietvaros —, viņa ir publicējusi sešas monogrāfijas, kas veltītas dabas parādību, jūras, ar tām saistīto nosaukumu, arī zivju nosaukumu aprakstam etnolingvistiskā skatījumā. Jaunākajā grāmatā pētniece ir turpinājusi zvejniecības tēmu.

Vasaras vidū

Edvarda Šmite

Rakstā mākslas zinātniece Edvarda Šmite pauž savus iespaidus, kas gūti 2020. gadā vasarā apmeklējot divas izcilā krāsu meistara, mākslinieka Alekseja Naumova izstādes Tukumā un Siguldā. Rakstu bagātina trīs izstādēs redzēto A. Naumova darbu ilustrācijas.
Edvarda Šmite ir mākslas vēsturniece un zinātniece. 2019. gada 14. maijā saņēmusi LZA goda doktores grādu mākslas vēsturē. Strādājusi mākslas zinātnē un muzejniecībā kopš 20. gadsimta 70. gadu sākuma. Pētnieciskā darba rezultātā tapuši jaunatklājumiem bagāti raksti par 19. gs. kultūras parādībām un personībām.

Elektroenerģētiķa un izgudrotāja Jēkaba Barkāna (28.07.1927–04.10.2020) mūžu atceroties

Ilze Gudro, Alīda Zigmunde

Rakstā parādīti inženiera elektriķa Jēkaba Barkāna — ilggadēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācībspēka, RTU emeritētā profesora, valsts emeritētā zinātnieka dzīvesgājums un inženiertehniskā darbība 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā. Izgudrotāja, pedagoga J. Barkāna mūža darbs joprojām atbalsojas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur viņš sagatavoja nākamos inženierus un ierādīja ceļu vairākiem pazīstamiem Latvijas zinātniekiem. Ilgus gadus viņš strādāja arī uzņēmumā “Latvenergo”, līdzās ikdienas darbam veicot pētījumus un iegūstot patentus par 66 izgudrojumiem. J. Barkāna galvenie zinātniskās pētniecības virzieni bija elektroenerģētikas sistēmu vadīšana, to automatizācija un energosistēmu aizsardzība. Raksta noslēgumā inženieri elektriķi J. Barkānu raksturo laikabiedri un viņa darba turpinātāji, izvērtējot zinātnieka un augstskolas pedagoga profesionalitāti un cilvēciskās īpašības.

In Memoriam

Miris Latvijas ekonomists, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis IMANTS KIRTOVSKIS (24.01.1930–12.09.2020)

Miris Latvijas izcelsmes Amerikā dzīvojošs un strādājošs politoloģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis JĀNIS PENIĶIS (29.07.1933–24.09.2020)

Atvadu vārdi Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda mecenātam IVARAM STRAUTIŅAM (02.07.1942–12.11.2020) (LZA prezidents Ojārs Spārītis)